Vīna gatavošana Francijā. Šampanietis

Šampanieša vēsture sākas ar to brīdi, kad parādījās vīns. Šampanieša vēsture datējama ar 17. gadsimtu., Ludviķa XVI valdīšanas laiku. Dēļ samērā īsās vīnogu audzēšanas sezonas, Francijas reģiona Šampanjas mūki saskārās ar problēmu – kā izvairīties no oglekļa dioksīda vīnā? Šiem mūkiem dzirkstošais vīns nepavisam nelikās luksusa prece, bet gan kas tāds, kas liecināja par viņu neveiksmi. Bieži dēvēts par „trako vīnu”, dzirkstošais vīns nemaz netika lietots. Dažkārt vīnogu sula, kura nebija labi sarūgusi, temperatūras paaugstināšanās ietekmē uzsāka atkārtotu rūgšanu. Vīna mucās parādījās gāzes un burbulīši. Ir zināmi gadījumi kad koka mucas gāzu ietekmē pat uzsprāga.
1688. gadā mūki nolīga Oviljes abatijas mūku Pjēru Perinjonu (Dom Perignon), lai tas aplūkotu viņu vīnu pagrabus un darītavu. Tieši Perinjona uzdevums bija uzraudzīt vīna darīšanas procesu, lai Francijas karaliskajam galmam piedāvātu alternatīvas sarkanajiem burgundiešu vīniem. Tā kā viņam neizdevās mūku vīnus atbrīvot no burbuļiem, viņš izveidoja īpašu vīnu, kurā burbuļi bija neatņemama sastāvdaļa. Šis dzēriens guva plašu atsaucību galmā.

Saskaņā ar likumu, tikai Šampanjas reģiona (Champagne) vīndari savus dzirkstošos vīnus var dēvēt par šampaniešiem – visur citur pasaulē jālieto apzīmējums „dzirkstošais vīns”.
Vīna eksperti uzskata, ka starp šampaniešiem un dzirkstošajiem vīniem nav vērā ņemamu atšķirību. Atšķirības parādās, runājot par augsnes un klimata iezīmēm, kas raksturīgas tieši Francijai, kas var ietekmēt vīnu (piemēram, tā salduma pakāpi, garšas kompleksitāti un augļainumu).
Šampaņa bija Francijas apgabals vēl ilgi pirms tas kļuva par šampanieša galvaspilsētu.…