Mūsdienās civiltiesisko darījumu apjoms ir ārkārtīgi liels un tajos iesaistās gandrīz visi indivīdi realizējot savas tiesības iesaistīties civiltiesiskās apgrozības procesos, kā rezultātā indivīdi veic savas gribas izpaudumu, kas ir pamatā ikvienam darījumam, lai to uzskatītu par spēkā esošu.
Tomēr, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki veic savas gribas izpaudumu, bet būtisks priekšnoteikums ir šīs izpaustās gribas brīva rašanās, gribai jārodas brīvi – bez maldības viltus un spaidiem no tā izriet, ka civiltiesiskie darījumi ir balstīti uz dalībnieku brīvas gribas izpausmi, kas izpaužas slēdzot tiesiskos darījumus un ir to veidošanas, grozīšanas un izbeigšanas pamatā, protams, darījumos izpaužot gribu saturiski tie nevar būt pretēji likumam. Gribas īstuma nepieciešamība veicina civiltiesiskās apgrozības stabilitāti.
Šī darba mērķis ir aplūkot viltus jēdziena būtību, regulējumu, galvenos priekšnoteikumus, pazīmes un izpausmes, kas veido viltu kā jēdzienu, turklāt kā svarīgu jēdzienu gribas trūkumu ziņā, vienu no gribas trūkumu veidiem. Mērķī ietilpst arī tiesu prakses materiālu apskate, kuros piemērots viltus regulējums.
Viltus regulējums ir atrodams LR Civillikuma Saistību tiesību daļā (1459.-1462.p.), tomēr šim jēdzienam ir liela nozīme arī pārējās Civillikuma daļās un tā izpausmes dažādās formās var ietekmēt gan ģimenes (skatīt LR Augstākās Tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC – 236, par paternitātes apstrīdēšanas iespēju), gan mantošanas (skatīt LR Augstākās Tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC – 370, par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu), kā arī lietu tiesības(skatīt LR Augstākās Tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC – 47) , to veidošanos, grozīšanu un izbeigšanos.
Viltus līdzīgi pārējiem gribas trūkumu veidiem ir komplicēts un tā pierādīšana var izvērsties sarežģīta, ņemot vērā, ka jāpierāda visu viltus elementu esamība, lai būtu konstatējams viltus, pie tam, viltus katrā konkrētajā gadījumā izpaužas atšķirīgi un līdz ar to izrietošās sekas ir dažādas, tātad liela nozīme ir piešķirama faktisko apstākļu izziņai, kā to konstatējusi arī LR Augstākā Tiesa kādā spriedumā.…