Vilka simbols latviešu folklorā

Jebkura valoda pastāv kā nozīmju nesēja un tālāknodevēja, arī simbolu valoda. Ja vārds norāda uz konkrētu objektu, tad simbols sasaista apzīmētāju un apzīmējamo tik cieši, ka tie gandrīz saplūst kopā. Daudzas nozīmes, kuras mēs uztveram kā simbolus, sākotnēji tikušas attiecinātas uz pašām parādībām. Saule nebija vis dievišķās gaismas simbols, bet gan pats dievs. Reti kad novelkama robeža, kas mītiskos un maģiskos priekšstatus atdala no simboliskās domāšanas (4:6).
Pastāv dažāda veida simboli, kā grafiskie, tā vārdsimboli. Tautas folklora balstās vārdsimbolos, kam saikne ar reliģiski maģisko sfēru. Gan latviešu tautas pasakās, gan teikās un tautasdziesmās mēs sastopamies ar dažādiem simboliem, kuri mums izsaka tikai parādību, ko šis konkrētais simbols apzīmē. Taču bieži vien šai parādībai ir dziļāka nozīme kādā no folkloras žanriem (4:6).
Mans “izpētes objekts” ir faunas pārstāvis – vilks. Kādas īsti ir vilka funkcijas dažādos folkloras žanros? Vai viņš ir laimes nesējs vai ļaunuma iemiesojums? Piemēram, visi labi zina, ka lapsa ir gudriniece un viltniece, zaķis ir bailīgs utt.. Bet, kāds ir vilks? Bieži vien pasakās vilks lapsas dēļ ir nelaimīgs un zaudētājs, taču kā dzīvnieks vilks ir plēsoņa un briesmīgs meža zvērs. Vai tādēļ, ka viņš ir tik bīstams zvērs, to satiekot, cilvēku gaida nelaime vai tomēr laime?
Mans mērķis ir noskaidrot to, kāds ir vilka tēls un ko vilks simbolizē latviešu tautas pasakās, teikās un citos folkloras žanros, kā arī kāda ir viņa nozīme cilvēka dzīvē pēc tautas tradīcijām, pievēršoties arī mitoloģijai.…