Vilis Lācis (1904. gada 12. maijā - 1966. gada 6. februārī) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk t.s. socreālisma stila pārstāvis, kā arī padomju politiķis. Rakstījis īso un garo prozu. No parasta strādnieka kļuvis par slavenu un turīgu rakstnieku, Lācis piedzīvoja ne tikai sociālas, bet arī gara metamorfozes, ko varētu nodēvēt par "kā vajadzīgs" taktiku. Tas izpaudās, vispirms slavinot vienu iekārtu un tās pīlārus, bet, varai mainoties, visu to nogānot un apdziedot jauno "sauli". Turklāt, kļūstot par padomju varas "balstu", viņš iemācījās vēl "smalkākus" jaunās varas paņēmienus. Kāpēc tāda pārvērtība — pārliecība, bailes, vēlme izdzīvot, slavas un varas kāre?…