Vilhelms Ostvalds bija dzimis 1853. gada 2. septembrī Rīgā, muižnieku ģimenē. Viņš bija Baltijas vācu ķīmiķis, filozofs. Ostvalds ir viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem.
Rīgā viņam bija ne visai sekmīga mācīšanās, tāpēc viņš devās uz Tērbatu. Un tur sākās arī viņa zinātniskais un pētnieciskais darbs. Tolaik Tērbatas universitātē nebija pārstāvēta sintētiskā ķīmija, kas tolaik bija vadošā ķīmijas zinātne gandrīz visās Eiropas universitātēs. Universitāti viņš beidza 1875. gadā. Tāpēc Ostvalds pievērsās fizikālajai ķīmijai, pētot skābju un bāzu savstarpējās neitralizācijas likumus.
1881. gadā Politehniskajā institūtā atbrīvojās profesora vieta, un tas lika Ostvaldam atgriezties dzimtajā Rīgā, kur viņš cerēja izvērst savas spējas. Bet sācis tur strādāt, viņš saprata, ka tā ir provinciāla vieta, bez zinātniskā pētniecības gara, kur profesori vairāk atgādina vidusskolas pasniedzējus. Un Ostvalds pāris gados ķīmijas nodaļu pārveidoja pašos pamatos – viņš reorganizēja mācību sistēmu pašos pamatos. Pievērsa studentus eksperimentālam darbam, izveidoja Politehnikuma vecajā ēkā samērā modernu ķīmijas laboratoriju un uzsāka plašu pastāvīgu pētījumu virkni. No Ostvalda Rīgas posma darbiem visievērojamākais ir skābju – bāzu katalīzes likumu atklāšana un vairāki pētījumi, kas kļuva par topošās elektrolītiskās disociācijas likumu pamatu. Rīgā viņš arī izgudroja vairākus aparātus, kurus laboratoriju praksē lieto vēl šodien. Tie ir Ostvalda piknometrs, Ostvalda viskozimetrs, Ostvalda gāzes krāsniņā u.c.
…
