Viktors Frankls dzimis Vīnē 1905. gada 26. martā. Viņa tēvs Gabriels Frankls bija stiprs, disciplinēts vīrietis no Morāvijas, kurš strādāja un izcīnīja savu karjeru no vienkārša valdības stenogrāfista amata uz sociālā dienesta ministrijas direktora posteni. Viņa māte Elsa Frankla bija labsirdīga un ticīga sieviete no Prāgas. Vidējais no trim bērniem, jaunais Viktors bija ļoti gudrs un ļoti zinātkārs. Pat četru gadu vecumā viņš zināja, ka kļūs par ārstu. Vidusskolā bija aktīvi iesaistījies vietējā jauno sociālo darbinieku organizācijā. Viņa interese par cilvēkiem lika viņam sākt studēt psiholoģiju. Vidusskolu viņš beidza ar psihoanalītisku eseju par filozofu Šopanhaueru, kura tika publicēta „International Journal of Psychoanalysis”, un ar sarakstīšanās sākšanos ar vareno Zigmundu Freidu. 1925. gadā, gadu pēc vidusskolas beigšanas un ceļā uz mediķa karjeru viņš satika Freidu personīgi. Tomēr A. Adlera teorija viņam vairāk patika un tajā gadā viņš publicēja rakstu -- “Psychotherapy and Weltanschauung” -- Adlera žurnālā „International Journal of Individual Psychology”. Nākamajā gadā, Frankls pirmo reizi lieto jēdzienu logoterapija savās lekcijās un sāk izkopt savu specifisku Vīnes psiholoģijas nozari. 1928. un 1929. gadā Frankls organizē bezmaksas palīdzības centru pusaudžiem Vīnē un sešās citās pilsētās, un tad sāk strādāt universitātes psihiatrijas klīnikā. 1930. gadā viņš saņem doktora grādu medicīnā un tiek iecelts par asistentu. Nākamajos gados Frankls turpina mācīties neiroloģiju.1933. gadā viņš tiek iecelts par atbildīgo sieviešu – pašnāvnieču nodaļā psihiatriskajā klīnikā, ar vairākiem tūkstošiem pacienšu katru gadu. 1937. gadā Frankls atver pats savu praksi neiroloģijā un psihiatrijā. Gadu vēlāk Hitlera karaspēks ieņem Austriju. Viņš iegūst vīzu uz ASV 1939. gadā, bet nobažījies par saviem vājajiem vecākiem, viņš neaizbrauc. 1940. gadā Frankls kļūst par neuroloģiskās nodaļas vadītāju Rotčaildas slimnīcā (Rothschild Hospital), tā bija vienīgā slimnīca ebrejiem Vīnē, nacistu režīma laikā.…
