Laika posmu no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum apzīmē kā vikingu laikmetu. Šim laika posmam ir raksturīgi ziemeļģermāņu, (kas apdzīvoja Skandināvijas pussalas dienviddaļu un tagadējo Dānijas teritoriju) postoši laupīšanas karagājieni un tāli tirdzniecības ceļojumi, jaunu zemju atklāšana un apgūšana.
793. gadā ziemeļnieku jūras karotāji uzbruka Lindisfarnes klosterim Ziemeļanglijas austrumu krastā, daudzos vēstures avotos tieši šis notikums tiek uzskatīts par vikingu laikmeta sākumu.1 Lai gan vikingu laikmets kā atsevišķs vēstures posms bija raksturīgs galvenokārt Ziemeļeiropai, tā ietekmi izjuta arī pārējā Eiropa.2 Šajā laika posmā zviedri, dāņi un norvēģi devās jūras braucienos uz tālām zemēm, sasniedzot pat Krievijas līdzenumus austrumos, Vidusjūru, Melno jūru un Kaspijas jūru dienvidos, Barenca jūru ziemeļos un Ameriku rietumos.…