800. gados tika izveidota lielkaraļvalsts, kurā ietilpa Zviedrija un Norvēģija. Pēc karaļa Gotrika nāves 810.gadā karaliste izjuka un dāņiem un norvēģiem sākās “vikingu laiks”, kas turpinājās gandrīz 300 gadus. Tas izskaidrojams galvenokārt ar 2 iemesliem;
1.Vikingiem bija daudz labu kuģu, kas paredzēti gan kuģošanai pa upēm, gan jūrām. Viņiem bija labas navigācijas zināšanas, lai dotos atklātos jūras pārbraucienos.
2.Viņu pretinieki bija novārdzināti iekšējās cīņās par varu.
Vikingu epopejas sākumā – 8.gs.beigās - nelielas norvēģu grupas uzbruka Anglijas piekrastei. 793.gadā viņi sagrāba un izlaupīja Lindisfarnas klosteri, bet pēc gada- Vearmusas klosteri. 795.gadā vikingi izsēdās Menas un Aionas salās. Un 806.gadā tie uzbruka Aionas klosterim. Uzbrukumi notika pēc vienas shēmas - bez karadarbības pieteikšanas no jūras pietuvojās daži kuģi, neliela vikingu grupa izkāpa krastā un sagrāba visu, kas bija iespējams. Viņi zaga zirgus, pārtiku, sagūstīja cilvēkus un laupīja no baznīcām zeltu un sudrabu. Aizdedzinādami un nogalinādami tie ātri devās jūrā. 20 gadus pēc šiem notikumiem vikingi savāca lielu karaspēku gājienam uz Angliju un Franciju.
825.gadā tie izsēdās Anglijā un 836.gadā primo reizi izlaupīja Londonu. 845.gadā uzbruka Hamburgai. 851.- 852.g. vikingi 350 kuģos atkal uzbruka Anglijai, iekarojot un izlaupot Kenteberiju un Londonu. 892.g. tie nokļuva līdz Ķelnei un Bonnai.
Vārds vikings, domājams cēlies no skandināvu darbības vārda virkja, kas nozīmē aiziet prom, nošķirties. Rietumeiropā viņus sauca par normaņiem jeb”ziemeļu iedzīvotājiem” – Bizantijā par varingiem un Krievzemē par varjagiem .
Tikai 1066.gadā vikingu pēctečiem no Normadijas izdevās iekarot Anglijas karalisti. Naktī no 26.uz 27.augustu 30 000 karavīru, 2000 zirgu uz vairāk nekā 3000 kuģiem devās cauri Anglijas līcim.…
