Vikingu laikmeta rakstītie avoti sāgas un rūnu raksti,
kas ir senākās liecības par Vikingu saistībām ar Latviju.
Svarīgākie rakstītie vēstures avoti par vikingu laikmetu ir ziemeļnieku sāgas. Lai gan sāgu ticamības pakāpe nav liela, taču tās dod zināmu priekšstatu par Senlatvijas iedzīvotāju kontaktiem ar rietumu kaimiņiem. Sāgas, tāpat kā baltu tautu folklora, ir grūti datējamas, jo tikai ap 12./13. gs1. tās sāka pierakstīt pergamentos. Atšķirībā no latviešu tautasdziesmām, kuru attiecināšana uz laiku pirms 13. gs. ir ļoti problemātiska, sāgas ir senākas, jo nevar būt radušās pēc to pierakstīšanas laika. Turklāt sāgas stāsta par vairākām reālām personām, ko var pierādīt arī pēc citiem avotiem.
Satura ziņā viena grupa ir dzimtu sāgas par slaveniem islandiešiem, kas apmeklējuši Baltiju piemēram, Egilasāga, Njala sāga u.c.). "Tās sniedz ziņas par laiku no 10. līdz 12. gadsimtam. Otra grupa ir valdnieku (ķēniņu, karaļu) sāgas. Ap atsevišķiem valdniekiem vai jarliem grupējas sāgas, kas ir ticamākas par dzimtu sāgām, jo satur ziņas par Skandināvijas un apkārtējo zemju, t.sk. Baltijas jūras austrumu krastu vēsturi (sāga par sv. Olavu u.c). Avotu izdevumos par senāko sāgu, kas varētu sniegt informāciju par Latviju, uzskatīja Gutasāgu.…