1. Kas ir vikings un no kurienes tas cēlies
Visi pirmie vikingi bija norvēģi, bet ne visi norvēģi bija vikingi. Viņi nenēsāja bruņu cepures ar ragiem, tās radīja 14. gs. mākslinieku fantāzija. Taču uzbrukuma laikā vikingi reizēm lietoja galvu reibinošas vielas. Augumā raženie, gaišmatainie un zilacainie normaņi, kā tos dēvēja Rietumeiropā vai varjagi (tādu nosaukumu tie ieguva Krievzemē), iesākumā pārtika no zemkopības, kas bija plaši pazīstama, bet par to bija svarīgāka lopkopība (ko vikingi piekopa arī Latvijā), pastāvēja arī zvejniecība un tirdzniecība. Daudziem grūtais darbs liekās par smagu, un tie devās meklēt laimi jūrā, palikdami par pirātiem vai tirgotājiem. Šos jūras laupītājus sāka dēvēt par vikingiem.
Vikings, kā daži valodnieki domā, esot cēlies no vārda "vik", ar kādu normaņi apzīmē šauru jūras līci; šādos līčos parasti slēpušies seno pirātu kuģi un uzglūnējuši tirgotāju kuģu kravām.
Šie ziemeļnieki vēl nepazīst ķēniņu jūgu, un viņiem ir plaši izkopts neatkarības un brīves mīlestības gars. Būt pašam par savu kungu - tas ir seno skandināvu augstākais ideāls. Augstāk par visu normaņi ciena stipras rokas, stingru garu un cīņas varonību, un kauja iet kā svētkos. Bieži vien šie ziemeļnieki karo tikai slavas dēļ un viņu cīņas spars pārvēršas par īstu tautas trakumu, kura pārņemtie varoņi cērt visu, kas gadās ceļā, nejautādami vai draugs vai ienaidnieks. Dusmas viņi ir nežēlīgi atriebēji, nesamierināmi ienaidnieki un lieli svešā īpašuma tīkotāji.…