Latvija kā starptautisko tiesību subjekts pakārto savu dzīvi atbilstoši tai saistošajiem likumiem un principiem. Jau no valstiskās neatkarības atgūšanas pirmsākumiem Latvija ir pievienojusies 1989. gada 20.novembra ANO konvencijai par bērna tiesībām, kura, balstoties uz 1959. gada 20. novembrī pieņemto ANO bērnu tiesību deklarācijas atzinumu, ka bērnam viņa fiziskā un garīgā brieduma trūkuma dēļ ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, ieskaitot arī pienācīgu tiesisko aizsardzību, kā pirms, tā arī pēc dzimšanas, akcentē gan bērna tiesības, gan ģimenes un valsts lomu šo tiesību nodrošināšanā.
Mūsdienās arvien lielāka loma tiek pievērsta bērnu tiesību aizsardzībai. Tiek risināti bērnu tiesību, sociālās drošības, izglītības, nodarbinātības u.c. jautājumi, tiek domāts ne tikai par ģimenēs augošajiem bērniem, bet arī par bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Tēmas aktualitāte izriet no demogrāfiskās un sociāli psiholoģiskās situācijas valstī. Sabiedrības vērtību skalā ģimene zūd kā vērtība. Līdz ar ģimenes saišu vājināšanos, daudzi bērni paliek bez vecāku aprūpes, jo mazinās vecāku atbildība par bērnu. Ievērojami izkropļota izpratne par bērnu vajadzībā, to apliecina tas, ka lielākā daļa no bērnu bāreņu aprūpes centros dzīvojošajiem ir dzīvu vecāku bērni. Tie ir bērni, no kuriem mātes atteikušās līdz ar piedzimšanu, kā arī bērni, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības.
Pašreizējā sociālajā un ekonomiskajā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Demogrāfiskā krīze, nabadzības padziļināšanās, alkoholisma un narkomānijas izplatība, šķiršanās īpatsvara un nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaita pieaugums, bez vecāku gādības palikušo bērnu skaita pieaugums u.c.
Pašreizējās sociālekonomiskās situācijas ietekmē valstī ir pastiprinājusies alkohola lietošana un vardarbība ģimenē, tajā skaitā pret bērniem, līdz ar to daudzi bērni tiek izņemti no ģimenēm un dzīvo bērnu bāreņu aprūpes centros, kur tie neredz ģimenes modeli. Savukārt nelabvēlīgajās ģimenēs dzīvojošie bērni redz nepieņemamu ģimenes modeli. Lai nākamās paaudzes varētu saņemt priekšstatu par emocionāli veselas ģimenes modeli, nepieciešams uzlabot adopcijas sistēmu valstī.
Darbā tiks aplūkota ģimenes loma bērna personības attīstībā, atspoguļota pašreizējā situācija adopcijas lietu kārtošanā, skatītas problēmas, kuras saistītas ar adoptējamiem bērniem. Darba mērķis ir noskaidrot vai pašreizējā adopcijas kārtība veicina adoptēšanu, vai to samazina.
Darbā ir izmantots Latvijas Republikas Civillikums, Bāriņtiesu likums, Ministru kabineta izdotie noteikumi par Adopcijas kārtību, kā arī citi Ministru kabineta noteikumi un Latvijai saistošās starptautiskās konvencijas par bērnu adopciju. Darbā ir izmatoti arī statistikas dati.…
