IEVADS
Semestra darba nosaukums ir “Vietējā adopcija”. Darbs ir izstrādāts ģimenes tiesību jomā. Darba mērķis ir noskaidrot, vai adopcijas tiesiskais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu galveno adopcijas mērķi – bērna vislabāko interešu ievērošanu un aizsardzību adopcijas procesā.
Pēdējos gados ievērojami ir mainījusies adopcijas tiesiskais aspekts, tādēļ, nozīmīgi ir arī izpētīt likumdošanas attīstības procesu, izprast sekas kādas ar izmaiņām iecerēts panākt un iemeslus to ieviešanai. Grozījumu izdarīšana esošajos likumos un jaunu normatīvo aktu pieņemšana, protams, tika veikta nolūkā veicināt adopciju, tādēļ, rakstot semestra darbu, autore centās arī noskaidrot cik labi tas ir izdevies un, vai mērķi ir sasniegti.
Lai veiksmīgi izstrādātu darbu, autore ir aptaujājusi kompetentas personas, kuras ir atbildīgas par vietējo adopciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kuri strādā pie tā, lai adopcijas joma būtu sakārtota.
Semestra darbā autore ir izmantojusi teleoloģisko, sistēmisko, analīzes un salīdzinošo pētniecības metodi, analizējot un salīdzinot adopcijas tiesisko regulējumu dažādās nacionālajās valstīs, kā arī starptautiskos normatīvos aktos šajā jomā.
Semestra darba mērķis ir noskaidrot, vai adopcijas kārtība, kas pastāv Latvijā, atvieglo adopcijas procesu un veicina adoptēšanu vai tieši otrādi - tā ir par pamatu tam, ka samazinās adoptēto bērnu skaits. Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
• iepazīties ar adopcijas jēdzienu;
• iepazīties ar normatīvo bāzi, kas saistīta ar adopciju;
• raksturot adopcijas kārtību Latvijā;
• raksturot pašreiz esošo situāciju adopcijas lietu kārtošanā;
• apskatīt adopcijas nodrošināšanā iesaistītās institūcijas;
• analizēt statistikas datus.
Tā kā semestra darba temats ir plašs, tad izskatīti, autoresprāt, svarīgākie jautājumi un problēmas, analizējot un atspoguļojot adopcijas tiesisko regulējumu Latvijas Republikā, mēģinot noskaidrot, vai adopcijas process ir caurskatāms un adopcija notiek bērna interesēs. Ņemot vērā izvirzīto pētījuma mērķi un uzdevumus, semestra darbs veidots no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā darba autore ir izpētījusi adopcijas institūta jēdzienu. Otrajā nodaļā darba autore ir analizējusi vietējās adopcijas kārtību. Tika apskatīta adopcijas kārtība ne tikai Latvijas Republikā, bet arī Somijā, Igaunijā, Šveicē un citās valstīs.
Trešajā nodaļā analizēti vietējo adopciju regulējošie normatīvie akti, pievēršot uzmanību ne tikai Latvijas Republikas likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem, bet arī starptautiskajām konvencijām.
Izstrādājot semestra darbu, autore iepazinās ar visdažādāko informāciju par adopciju un adopcijas tiesisko pusi. Semestra darbs ir veidots, balstoties uz normatīviem aktiem, kā arī konvencijām, no preses iegūtiem materiāliem, statistikas datiem un informāciju no interneta, kā arī tika izmantota Madonas pilsētas bāriņtiesā iegūtā informācija, jo, lai izstrādātu semestra darbu, bija nepieciešama arī izpēte, kā reāli notiek adopcijas process dzīvē. Tādēļ autore devās uz Madonas pilsētas Bāriņtiesu, lai iepazītos ar tiesību normu praktisku pielietošanu dzīvē.
Noslēgumā darba autore ir secinājusi, ka vietējās adopcijas tiesiskais regulējums šobrīd ir pietiekams, lai nodrošinātu bērna interešu aizsardzību, lai gan joprojām pastāv atsevišķu tiesību normu kolīzijas, saskaroties divu vai vairāku nacionālo valstu normatīvajiem aktiem. Tāpat darba autore secina, ka nacionālajās valstīs nav vienotas izpratnes starptautisko konvenciju interpretācijā un piemērošanā un atsevišķos jautājumos ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus, lai adopciju regulējošās starptautiskās konvencijas visās valstīs tiktu iztulkotas un piemērotas vienādi.
…
