Vieta, daba un migrācija: studentu piesaiste viņu lauku dzīvesvietai

Mūsdienās ir izteikta tendence cilvēkiem pārcelties uz jaunu vietu. Mobilitāte un attiecības starp dzīvesvietu, sabiedrību un kultūru raksturo cilvēku pieredzi. Daudzi uzskata, ka globalizācijas process un mobilitāte mazina piesaisti dzīvesvietai – tās uztveram tikai kā pagaidu stacijas. Citi savukārt uzskata, ka globalizācija un mobilitāte pievērš uzmanību un veicina cilvēku piesaisti konkrētai vietai. Ir skaidrs, ka izpratne par to mūsdienu sabiedrībā ir mainījusies.
Šo mainīgo perspektīvu apskata lauku migrācijā. Tradicionāli migrācijas pētīšana koncentrējās uz statistikas aprakstīšanu. Pētīja cilvēku plūdumu starp dažādām vietām un faktorus, kas to ietekmē. Mūsdienās, pētot migrāciju, uzmanību pievērš cilvēka dzīvei – dzīves stilam, dzimumam un identitātei (personībai).
Mūsdienās pētīšana ietver dažādus un savstarpēji saistītus aspektus par cilvēka attiecībām ar dzīvesvietu (dzīvesvieta apskatīta kā ģeogrāfiska vieta, sociālo attiecību sistēma un dzīvesveids vai arī kā simbolu pamats, kas sevī ietver visas šīs kombinācijas). Identitāti un konkrētās vietas nozīmi var aplūkot kā savstarpēji saistītu procesu. Vietas var apskatīt kopā ar cilvēkiem, kuri tur dzīvo (zvejnieku, zemnieku sabiedrība, rūpniecības pilsēta u.c.)
Fundamentālā dzīvesvietu atšķirība ir: lauki un pilsētas.
Šī darba mērķis ir parādīt un izskaidrot, kāda ir šo vietu nozīme cilvēka dzīvē. Jo konkrētā dzīvesvieta dod pamatu jaundzimušo identitātes piedēvēšanai.
Par cilvēka identitātes veidotāju un vadītāju uzskata to, kā cilvēki apraksta savu dzīvesvietu, attiecības ar to. Protams, ne vienmēr ir izteikta piesaiste savai dzīvesvietai. Mājas un dzīvesvietas nozīmi ietekmē prombūtne un mobilitāte. Mobilitāte ir saistīta ar labākas izglītības meklējumiem ārpus lauku apvidiem. Turklāt pieķeršanās mājām ne vienmēr ir pozitīva. Tā var asociēties arī ar konfliktiem un ierobežojumiem.…