Sākot ar 2000.gadu, Latvijā vērojams stabils ienākošā tūrisma pieaugums – vidēji 10% gadā, kas liecina par nozares veiksmīgu attīstību kopumā, un ļauj cerēt turpmāk sasniegt vēl labākus rezultātus. 2004. gadā Latvijā tūrisma nozares īpatsvars IKP sasniedza 2%. 2004. gadā pirmo reizi tika uzņemti vairāk kā 3,033 milj. ārvalstu ceļotāju (pieaugums par 22,8%, salīdzinot ar 2003.gadu). Viņu izdevumi Latvijā sasniedza 141,9 milj. latu (pieaugums par 14,0%, salīdzinot ar 2003.gadu). Šī pieauguma tendence turpinājās arī 2005.gadā - statistikas dati liecina, ka Latviju ir apmeklējuši 3,774 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 24,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2005.gadā ir pieaudzis arī ārvalstu ceļotāju izdevumu apjoms - ārvalstu viesi Latvijā iztērējuši 190,0 milj. latu, kas ir par 48,1 milj. latu jeb 33,8% vairāk nekā 2004.gadā. Tomēr, neskatoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, nav palielinājies to ceļotāju skaits, kuri Latvijā uzturas ilgāk par diennakti (tādu ir tikai apm. 30% no visiem ceļotājiem), un joprojām negatīvi ir tūrisma maksājumu bilances rādītāji, kas 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, ir ievērojami pasliktinājušies (Latvijas ceļotāju izdevumi ārvalstīs 2005. gadā par 132 milj. latu pārsniedza ārvalstu ceļotāju izdevumus Latvijā).1
Lauku tūrisms ir sevi pieteicis kā svarīgu un neatņemamu lauku ekonomikas sastāvdaļu – tiek radītas jaunas darba vietas un pašnodarbinātības iespējas, saglabāti cilvēku resursi, mazināta migrācija uz lielajām pilsētām un ārvalstīm, saglabāta lauku ainava, stimulēts saimniecībā saražotās produkcijas noiets. Tas ir efektīvs ilgspējīgas reģionālās attīstības instruments, jo liek savstarpējā sadarbībā attīstīties dažādu nozaru uzņēmumiem (naktsmītnes, ēdināšana, lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, nepārtikas preču ražošana, amatniecība, u.c.) un infrastruktūrai…