Secinājumi
Viena no galvenajām vēlmēm, ko izjūt pensionāri ir nepieciešamība veidot sev piemērotas attiecības, kurās var paust savu personību gan konkrētā kolektīvā, gan sabiedrībā kopumā. Aizejot pensijā parādās pietiekami daudz brīvā laika, bet vairs nav tās sabiedrības grupas, ar kuru bija rasts būt regulārā vai biežā saskarsmē, pazūd kontakts ar citiem sabiedrības locekļiem un pensionārs vairs nevar apmierināt pašapliecināšanās un savas identitātes noteikšanas vajadzības.
Pensionāriem dažkārt mēdz piemist viedokļa vienveidība, un tas notiek, jo šo cilvēku viedokļi balstās uz nepietiekamu informāciju, ko tie saņem no dažiem avotiem, piemēram, vienas vai divām televīzijas programmām vai dažām bezmaksas pieejamām avīzēm, tikai saskarsmē ar apkārtējiem ir iespējams gūt informāciju vistiešākajā nozīmē un tā ietver dažādus subjektīvus papildinājumus un iespaidīgu personalizētu noskaņu.
Pensionēšanās vecumā cilvēkam daudzās jomās izveidojas izteikti augstāks pašapziņas līmenis ar prasību pareizi novērtēt viņu, lai viņš varētu izmantot esošās iespējas un turpināt tās attīstīt. Krasās apstākļu maiņas dēļ saskarsmē ar pārējo sabiedrību tiek veidota it kā jauna “personība”, jo šādi pensionārs var rast iespēju būt noderīgs arī turpmāk, nevis palikt “norakstīts” līdz mūža galam.
Pateicoties „Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centra” izstrādātajām rehabilitācijas programmām, kuras veicina pensionāru un invalīdu izglītošanu, viņu sociālo rehabilitāciju, iespēju integrēties dzīvē un pašnoteikšanās spēju palielināšanu, pensionāri spēj adoptēt sevi jaunā situācijā, samazināt izolētību, veidot sociālo kontaktu un attīstīt nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Vairāk nekā pusei respondentu (55%) ir nepieciešama medicīnas darbinieka konsultācija, jo vairākumam (62%) respondentu ir veselības problēmas sakarā ar vecumu. Lielai klientu daļai (31%) ir nepieciešamas sociālā darbinieka konsultācijas sakarā ar ikdienas problēmām. Liels respondentu skaits (59%) apmeklē vai dažreiz apmeklē psihologa konsultācijas, tas nozīmē, ka pensionāri uztraucas par savām problēmām un cenšas tās risināt kopā ar speciālistu.
Lielākā respondentu daļa (61%) apmeklē Dienas centru četras reizes nedēļā, jo tur viņi var gan sazināties viens ar otru, gan nodarboties ar to, kas patīk un saņemt pašapmierinātību no gūtajiem rezultātiem (gleznas, rokdarbu darinājumi, pinumi, u.c.), kā arī spēt pārsteigt un iepriecināt citus ar saviem darbiem, gan iegūt sev nepieciešamo informāciju un palīdzību.
Dienas centra apmeklētāji ir ļoti aktīvi, ikviens cilvēks nodarbojas uzreiz vairākos pulciņos. Dažādi nodarbošanās veidi, veicina attīstību vairākos virzienos. Pensionārus visvairāk interesē vides attīstības (88%) un informatīvās attīstības pulciņi (77%), pateicoties literārajam un mākslas salonam Dienas centā bieži tiek rīkoti literatūras vakari un divi klienti ir izdevuši dzejoļu krājumus. Dienas centra klienti ir izglītoti, nav vienaldzīgi un grib piedalīties sabiedriskajā pilsētas dzīvē, interesējas arī par citām iestādēm, kur var griezties pēc palīdzības.
Sociālais darbinieks pilda gan savus, gan sociālā rehabilitētāja pienākumus, no tā seko, ka, lai sociālais darbinieks varētu ļoti labi pildīt savus pienākumus, viņam ir nepieciešams palīgs, jo tā ir ļoti liela fiziska slodze.
Dienas centrs klientiem piedāvā daudz dažādu nodarbju pēc viņu interesēm un iespējām, kur viņi var pašrealizēties; speciālistu pakalpojumus; brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vairākumam respondentu nav priekšlikumu „Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centram”, tomēr pēc respondentu atbildēm var redzēt, ka Dienas centrā trūkst medicīnas darbinieka pakalpojumu, kā arī Dienas centra klienti vēlas rīkot vairāk ekskursiju (tuvākajās ārzemēs).
Pētījuma rezultāti liecina, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze ir apstiprinajusies - vientuļiem pensionāriem Daugavpilī ir pieejami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
…
