Par politisko partiju principiālo darbības pusi uzskata to ideoloģisko ietekmi uz sabiedrību, kas savukārt veido sabiedrības politisko sapratni.
Politiskās partijas ir demokrātiskās pārvaldes neatņemama daļa (it īpaši, ja runa ir par politisko partiju vairākumu valstī, nevis par vienu aktīvi piedalošo valsts pārvaldē. Tādā gadījumā nevar būt ne runas par demokrātiju). Divdesmitā gadsimta teorētiķis E. Šatšnaiders (Schattschneider E.) ir teicis, kā mūsdienu demokrātiju nav iespējams saglabāt bez politisko partiju pastāvēšanas, tiem ir centrālā vieta mūsdienu koncepcijās par demokrātisko procesu1. Ko tad tomēr nozīme termins „politiskā partija”? Šis vārds ir cēlies no latīņu valodas un tieši no vārda „pars”, kas apzīmē „daļu vai sastāvdaļu”. Taču pirmoreiz partijās vēl veidojušās Antīkās Grieķijas laikā. „Tās bija skaitliski nelielas un bez noteiktās organizatoriskās uzbūves2”. Par politisko partiju galvenām funkcijām var uzskatīt partiju politisko funkciju (tas ir, varas iegūšana, noturēšana un tās organizēšana), sociālās integrācijas funkciju (tā paredz iedzīvotāju (it īpaši balsstiesīgu iedzīvotāju) piesaistīšanu valsts politiskai dzīvei, kā arī pilda starpnieku lomu, saistot sabiedrības slāņus ar citām sociālām grupām un ar valsti. …