Secinājumi
1. Tikai mācību stundu ietvaros nav iespējams panākt sekmīgu PVT komunikatīvās kompetences attīstību. Pedagoģiskais darbs jāturpina arī ārpusstundu aktivitātēs.
2. PVT komunikatīvās kompetences attīstībai nepieciešamas vienotas prasības un mērķtiecīgs izglītojošais, audzinošais un korekcijas darbs visā pedagoģiskajā procesā, jo ārpusstundu aktivitātēs tiek nostiprinātas un pilnveidotas mācību procesā apgūtās prasmes, kas, palielinoties pieredzei, pakāpeniski veidojas kā kompetence. To apstiprina AQUAD 6 vidē konstatētās mijsakarības starp sevis kā komunikācijas partnera apzināšanos un informācijas apmaiņu – arvien vairāk apzinoties sevi kā komunikācijas partneri, PVT pievērš lielāku uzmanību informācijai, kā rezultātā uzlabojas tās kvalitāte: 1.mērījumā mijsakarības starp „skkpa” un „inform” konstatētas 6 gadījumos, 2.mērījumā – 24 gadījumos, 3.mērījumā - 31 gadījumā.
3. Anketēšanas datu analīze atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem un rādītājiem liecina, ka:
pastāv statistiski maksimāli būtiskas atšķirības (p=0,000) novērtējumos un ir vērojama pozitīva dinamika kritērijiem - vairums gadījumos informācijas apmaiņas (n=84) un sevis kā komunikācijas partnera apzināšanās (n=74) novērtējumi uzlabojušies;
komunikatīvās kompetences rādītāju vērtējumos statistiski ļoti būtiskas izmaiņas ir tolerancei (p=0,007) un empātijai (p=0,002), pārējos rādītājos vērojamas statistiski maksimāli būtiskas atšķirības (p ≤0,001).
4. Prasmīgi organizēts pedagoģiskais process, kas vērsts uz daţādu komunikāciju daudzveidīgās situācijās, sekmē PVT komunikatīvās kompetences attīstību.
…