Eiropa vienmēr ir bijusi demokrātiskas sabiedrības pilnveidotāja. Ejot šo ceļu, Eiropa ir sastapusies ar dažādu valstu pretestību un iekšējām pretrunām, bet neraugoties uz to, tā ir tiekusies šīs attiecības veidot dinamiski, ievērojot standartus un radot starptautiskus instrumentus, kas palīdz nodrošināt sasniegto.
Arī Latvija, vēlēdamās integrēties Eiropas Savienībā un veidojot demokrātisku valsti, 1990.gada 4.maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”.
2002.gada 1.jūnijā stājās spēkā Darba likums, kurš tapis, ievērojot daudzas Eiropas Savienības direktīvas darba tiesību jomā, kas attiecas uz darba līgumiem, darba un atpūtas laiku, vienlīdzīgu attieksmi utt. Likumā iekļauti arī Eiropas sociālās hartas un Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principi. Pirmo reizi tiek mināties princips „vienlīdzīga darba samaksa”
Latvijā ir ļoti aktuāls jautājums par vienlīdzīga darba samaksas principa ievērošanu. Vēsturiski mūsdienu dzīvesveids un savstarpējās attiecības vairāk ir pakļautas vīrieša pasaules izpratnei, līdz ar to vienlīdzīgas samaksas principa pārkāpumi manāmi tieši starp vīriešu un sieviešu algām. Latvijā sievietes sociāls portrets ir diezgan bēdīgs – augstāks izglītības līmenis, bet zemāka darba apmaksa nekā vidējam vīriešiem. Un, jo lielāka alga , jo mazāk tās saņēmēju sieviešu vidū.
Šī kursa darba mērķis izpētīt, vai Latvijā tiek ievērots šis princips, kāds ir šī principa tiesiskais regulējums. Kādas ir Eiropas direktīvas, vai tās visas ir ratificējusi Latvija. Šeit tiek meklētas arī atbildes uz jautājumiem, kas ir vienādas vērtības darbs. kā tiek noteikts, vai par vienādas vērtības darbu tiek saņemta vienlīdzīga darba samaksa.
Kā tiesību avoti tiek izmantoti Eiropas Savienības direktīvas, Latvijas Republikas Darba likums, Starptautiskās konvencijas, kā arī grāmata „Cilvēktiesību īstenošanas mehānismi „ un „ Eiropas Savienības tiesību īstenošana Latvijā”. Tiek izmantoti arī Interneta resursi.…
