Pasaules politiķi, tāpat kā daži senās Grieķijas filosofi, piemēram Aristotelis, Sokrāts uzskata un uzskatīja demokrātiju par vislabāko politisko režīmu, kurš jeb kad bija izgudrots. Demokrātijas neatņemamas sastāvdaļas aizņem tādas izpratnes, kā vārda brīvība, vientiesība, brīvība un vienlīdzība. Vienlīdzība un brīvība ir cieši saistīti, vienlaikus abi atrodas savstarpējas spriedzes un vienlaicīgi atkarības attiecības. Cilvēki ir vienlīdzīgi brīvības priekšā. Vienlīdzība ir stāvoklis, kurā visiem cilvēkiem ir jādod vienādas tiesības un iespējas.1 Nozīmīgas cilvēktiesības ietver sevī vārda, reliģijas brīvību, taisnīgu tiesu. Cilvēku intereses, spējas un dzīvesveids ir atšķirīgi, bet tomēr cilvēkiem jābauda vienādas iespējas gūt sekmes izglītībā vai darbā, atkarībā no pašu pieliktajiem pūliņiem. Vienlīdzība var dod cilvēkiem vienādas iespējas, apstākļus jebkādai darbībai, bet kā izmantot tās iespējai ir cilvēka izvēle. To var uzskatīt par it kā startu dzīves sākumā. Uz vienlīdzības pamata cilvēks attīstās kā personība jau no paša bērnības. Cilvēks pats risina kā viņam mācīties skolā, augstskolā, kur un kā strādāt. Cilvēks nevar būt visu mūžu vienlīdzīgs ar visiem visās jomās. Vienlīdzība dod iespēju cilvēkam, kā attīstīties tālāk. parasti cilvēki ievēro vienlīdzības normas kuri saistīti ar tikumību, taču visi ievēro tās dažādi, vieni mazāk, citi vairāk. Vieni to izmanto, citi nē. Tomēr vienlīdzība ir mākslīgs jēdziens, jo tas nepastāv vienmēr un ātri izzust. Nevienlīdzība ir dabas likums, vienlīdzību rāda paši cilvēki. Pilnīgu vienlīdzību pasaulē nevar nodrošināt, jo nav iespējams izlīdzināt tik atšķirīgas lietas, kā veselība, uzskati, talanti utt. Varbūt vienīga iespēja, kā iegūt lielāku vienlīdzību, tas ir esošās nevienlīdzības sabalansēšana.
Vienlīdzība ir jēdziens kurš radās vēl senajā Grieķijā, bet pastāvēja ilgus gadsimtus un pastāv arī šodien un skar ik katru no mums.
Vienlīdzībai tāpat kā brīvībai ir atšķirīgi mērķi , sabiedrība ar pretenzijām uz vienlīdzību tiecas pēc dažādām lietām: pēc vienādas līdzdalības valsts varā, tiesiski vienlīdzīgas attieksmes no valsts varas puses, reālo dzīves nosacījumu izlīdzināšanas un, ar to saistītas vienādas brīvības. Vienlīdzību var sadalīt dažādas uz dažādiem vienlīdzības veidiem: politiska vienlīdzība, tiesiska, sociāla un brīvības vienlīdzība. Var nosaukt arī ekonomisko vienlīdzību, bet tā sekmīgi pastāvēja tikai sociālistu darbos.…
