Ievads
20.gadsimta politikas teorijas arvien vairāk uzmanības sāka pievērst tādiem jautājumiem kā taisnīgums un vienlīdzība indivīdu starpā. Taču arvien lielāku nozīmi ieguva tāda liberāla taisnīguma un vienlīdzības izpratne, nevis tāda, ko uzsvēra, piemēram, komunisms, jo svarīga bija arī brīvība. Tiesa gan, 20.gadsimta politikas teorija apskatīja dažādas brīvības izpratnes, piemēram, pozitīvo un negatīvo brīvību, kurās atšķirīga bija arī taisnīguma un vienlīdzības izpratne. Taču šķiet vislielāko uzmanību vienlīdzības principiem ir pievērsusi Feministiskā politikas teorija. Jāatzīst, tā arī ir guvusi ievērojami lielākos panākumus sabiedrības attīstībā un transformācijās uz ievērojamāk liberālu un brīvu un taisnīgu sabiedrību.
Feministiskā politikas teorija ne tikai radīja pati savus uzstādījumus par taisnīgumu un vienlīdzību, kādai būtu jāvalda mūsdienu sabiedrībā, tās arī analizēja, pētīja un kritizēja līdzšinējās teorijas un dažādu autoru darbus, piemēram, dažādas izstrādātās taisnīguma teorijas, piemēram, Dž. Rolsa izvirzītā Taisnīguma teoriju un M.Volzera „Taisnīguma sfēru” teoriju u.c.
Feministiskā politikas teorija par nozīmīgāko vienlīdzības izpratnes 20.gadsimta politikas teoriju ietvaros uzskatāma arī tāpēc, ka tā aptver visredzamākos nevienlīdzības aspektus mūsu sabiedrībā- sieviešu un vīriešu nevienlīdzību un nepieciešamību pēc vienlīdzības viņu starpā. Par nozīmīgāko vienlīdzības/nevienlīdzības aspektu tas uzskatāms tāpēc, ka tas ir visaptverošs, tas aptver sieviešu-vīriešu dalījumu visā pasaulē gan atšķirīgās etniskās kopienās, gan atšķirīgās rasēs utt. Turklāt, tas jūtams arī pašos sociālo institūciju pamatos- ģimenē. Un šīs teorijas izteiktā kritika par vienlīdzības nepietiekamību vai neesamību arī ir vainagojusies panākumiem, mūsdienu sabiedrība kļuvusi daudz liberālāka šajā ziņā un daudz aktīvāk cīnās pret dzimumdiskrimināciju. Nedrīkst pastāvēt Dž.Orvela aprakstītā situācija, kurā „visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki”, šajā gadījumā sadalot šo vienlīdzību pēc dzimumatšķirībām.
…
