Vienīgais uzņēmums Baltijā, kas pārstrādā dz... / ID: 815923

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: Anonīms autors (109)

Vērtējums:

Publicēts: 02.05.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 16 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	SIA „Liepājas demerkurizācijas centrs”	5
2.	Dzīvsudrabs ir bīstams dabai un cilvēkiem	6
3.	Ražošanas process un jauda	7
4.	Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana	9
5.	Avārijas risks un rīcības plāni ārkārtas situācijās	10
6.	Dzīvsudraba un tā savienojumu ietekme uz cilvēku veselību un vidi	11
7.	Eiropas Komisijas stratēģija par dzīvsudrabu	14
8.	Dzīvsudraba situācija Latvijā	15
9.	Kā nodot izdegušās lampas uz pārstrādi un noslēgt apkalpošanas līgumu	15
	Secinājumi	18
	Izmantotā literatūra	19

Darba fragmentsAizvērt

Dzīvsudrabs (Hg) ir dabā sastopams elements. Tas atrodas Zemes garozas iežos un dabā gaisā izdalās vulkānu izvirdumu, kā arī meža ugunsgrēku laikā.
Smags, sudraboti balts šķidrums, kas karsējot pārvēršas par bezkrāsainu gāzi. Izlīstot uz virsmas, tas sašķīst sīkās lodītēs un viegli iekļūst grīdas spraugās vai pazūd smiltīs.
Dzīvsudrabs apkārtējā vidē var izdalīties arī cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā - dedzinot akmeņogles, kā arī cita veida cieto kurināmo un produktus, kas satur dzīvsudrabu.
Dzīvsudrabs ir praktiski neiznīcināms elements – tā globālais apjoms cirkulē vidē (pie tam lielos attālumos) – gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvos organismos.
Vidē dzīvsudrabs veido toksisku un kancerogēnu savienojumu – metildzīvsudrabu (MeHg), kas uzkrājas ūdenstilpju augos, dūņās, sīkajos ūdens organismos, kurus uzturā izmanto zivis. MeHg koncentrējas augstākajos barības ķēdes posmos - uzkrājas jūras plēsīgajās zivīs (zobenzivīs, marlīnās, līdakās, tunčos), kuras uzturā izmanto arī cilvēki. …

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,48 €