Vienīgais bērns - par un pret

Izskaidrojošais stils veidojas bērnībā. Tad attīstījies optimistiskais vai pesimistiskais izskaidrojošais stils ir fundamentāls. Jauni šķēršļi un panākumi tiek filtrēti caur izskaidrojošo stilu, un tas kļūst par nostiprinātu domāšanas ieradumu.
Domāšanas veids var ietekmēt emocijas. Emocijas ir viens no veidiem, kā mēs izzinām apkārtējo pasauli, veidojam saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Tās palīdz, vai arī gluži pretēji traucē mūsu adaptēšanai mainīgiem apstākļiem. Ar emociju palīdzību cilvēks veido savu attieksmi pret notiekošo viņa un citu dzīvē. Dzīves gaitā cilvēks mācās izpaust savas emocijas, pieņemt citu emocionālās reakcijas. Šo spēju mēs iegūstam bērnībā, mācoties no savas tuvākās vides - ģimenes, vecākiem, rotaļu biedriem.
Saskaņā ar teorētiskiem pieņēmumiem, kuri tiks aplūkoti šī darbā, viens no nozīmīgākiem faktoriem, kāpēc bērnam veidojas optimistiskais, jeb pesimistiskais notikumu izskaidrojošais stils ir viņa vecāku izskaidrojošais stils, ka arī cik bērnus bija ģimenē. Varbūt viņš bija vienīgais bērns – slikti tas vai nē? Par šo šis darbs.
Bet daži cilvēki saka tā – Ir labi būt vienīgajam bērnam ģimenē. Tieši tāpat, kā ir labi būt vienam no trim. …