Secinājumi
1. Vienaldzība cilvēkiem liedz izbaudīt pozitīvās un negatīvās emocijas, tādēļ vienaldzīgie cilvēki nespēj dzīvi izbaudīt pilnībā, ne priecāties par skaistiem mirkļiem, ne piedzīvot skumjas, kas sniedz emociju izlādi un atspēriena soli jauna dzīves posma sākumam.
2. Vienaldzības izjūtas cilvēkā var rasties jau kopš agras bērnības, tādēļ viens no vecāku svarīgajiem uzdevumiem bērna audzināšanā ir likt bērnam justies svarīgam un novērtētam, kā arī veicināt bērna ieinteresētību, kas var veidot turpmākos mērķus.
3. Ņemot vērā to ka vienaldzība var veidot pastāvošus un pat neatgriezeniskus emocionālās psihes traucējumus cilvēka dzīvē, vienaldzības izjūtas nepieciešams risināt tūlītēji, piemēram, lai izvairītos no “izdegšanas” darbā, nepieciešams samazināt slodzi vai atbildību, savukārt, ja tas neizdodas pašattīstības ceļā, vienaldzības izjūtas var kliedēt vēršoties pie psihologiem.
4. Interesei par sabiedriski un personiski nozīmīgiem objektiem ir liela nozīme personības attīstībai kopumā. Pēc darba autores domām, ieinteresētības pozitīvā ietekme saistās ar veiksmīgu profesijas izvēli, laimes un pilnvērtības izjūtu dzīvē.
…