Viena virziena priekšstati par psihi, tās fenomeniem un psihiskām parādībām

Nobeigums.

Mūsdienās cilvēks ir aizgājis tik tālu ar saviem darbiem un viņam ir palīdzējis prāts, kas radīja jaunas idejas. Uzsvaru uz prātu liek Ē. Fromms, kas cenšas parādīt cilvēka būtību.
Fromms vēl runā arī par personībām, tās iezīmēm un to, kāds ir raksturs. Parāda mums cilvēka galvenās būtības ideju, lai mēs saprastu, kas esam, jo jēga nav dzīvot, ja maldies pa tuksnesi un nezini, kur atrodies, kas esi un kas tev jādara. Cilvēka viena no svarīgākajām vajadzībām ir apzināties savu eksistenci. Un tam visam talkā nāk prāts, kas ir pats svarīgākais, bez kura nekas nespētu notikt. Par cilvēku var runāt ļoti daudz, bet ir jāatrod tikai tas, kas ir pats sākums, un savā ziņā Fromms to ir arī izdarījis. Prāts, par kuru varam daudz runāt, gan sliktu, gan labu ir mūsu valdošais orgāns, kurš atrodas galvā. Ja nebūt prāts, tad nebūtu arī vajadzības, kuram tad kaut ko vajag, ja jau nav kas rīkojam un kam vajag. Un līdz ar to, Fromms liek mums saprast lietas būtību par mums pašiem, par cilvēka jēgu, par kuru visi runā. Runā, jo ir tās meklējumos. Smags brīdis jau tas ir, kad nezini, kas esi un ko gribi.
Cilvēks jau ir šādi veidots, bet mēs vēl pieliekam savas idejas klāt, tāpēc jau vajag to prātu, lai spētu skaidri domāt, saprast un spriest kritiski vai pat radoši domāt. Retais vien aizdomājas pirms ko dara, kāpēc es tā saku? Jo cilvēkam ir tendence izdarīt ko neapdomīgu un pie tā ir vainojams prāts. Vai arī mēs paši, jo necenšamies par to aizdomāties.
…