Ievads
Šajā darbā tiek apskatīta vieglās rūpniecības nozare Latvijā laika posmā no 1998. gada līdz 2007. gada novembrim, un tiek izmantota tādu rādītāju analīze, lai salīdzinātu nozares situāciju un nozīmi tautsaimniecībā pirms un pēc iestāšanās ES, kā vieglās rūpniecības pievienotās vērtības struktūra rūpniecības nozarē, vieglās rūpniecības ražošanas apjoma pieauguma tempu izmaiņas laikā, vieglās rūpniecības eksporta īpatsvars produkcijas izlaidē laikā, kā arī rūpniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā laikā.
Darba autors izvirza hipotēzi par to, ka pēc iestāšanās ES vieglo rūpniecību raksturojošie izaugsmes tempi ir kļuvuši stabilāki un nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka pēc iestāšanās ES šai tautsaimniecības nozarei ir lielākas izaugsmes iespējas.
Šī darba mērķis ir noskaidrot, vai ir notikušas būtiskas izmaiņas vieglās rūpniecības nozarē Latvijā apskatītajā laika posmā, bet par kritisko momentu tiek pieņemts Latvijas iestāšanās ES.
Darba pirmajā nodaļā tiek veikts īss ieskats vieglās rūpniecības attīstības vēsturē Latvijas teritorijā, kā arī tiek sniegts vispārīgs nozares raksturojums, taču otrajā, nodaļā tiek aprakstīti nozari raksturojošie rādītāji izmantojot teorētiskos materiālus, t.i., tiek apskatīta metodoloģija.
Darba trešajā nodaļā tiek raksturota vieglā rūpniecība Latvijā no 1998. gada līdz 2007. gadam, apskatot pieejamos laikrindu datus, kuri tiek apvienoti vienotā tabulā, kā arī šie rādītāji individuāli tiek atspoguļoti grafikos, ar kuru palīdzību tad arī tiek novērotas tendences, tiek sniegts šo grafiku apraksts.
Darba beigās tiek izdarīti secinājumi par vieglo rūpniecību raksturojošajiem rādītājiem un to tendencēm, kā ražošanas apjomu pieauguma tempu, eksporta īpatsvaru realizētajā produkcijā u.c.
1. Nozares vēsture un vispārīgs raksturojums
Vieglā rūpniecība ir tautsaimniecības nozare, kurai ekonomikas nozaru starptautiskajā standartklasifikācijā atbilst iedaļa DB. Šī nozare apvieno tādus uzņēmumus, kas nodarbojas ar tekstilizstrādājumu ražošanu (17), apģērbu ražošanu un kažokādu apstrādi un krāsošanu (18), kur pēdējā minētajā vieglās rūpniecības virzienā, proti, apģērbu ražošanā un kažokādu apstrādē un krāsošanā, tiek iekļautas tādas vieglās rūpniecības apakšnozares kā ādas apģērbu ražošana (18.1), pārējo apģērbu un apģērbu piederumu ražošana (18.2), kažokādu izstrādāšana un krāsošana un kažokādu izstrādājumu ražošana (18.3). Iekavās aiz nozarēm un apakšnozarēm norādīti starptautiskās standartklasifikācijas kodi.
…
