Vidzemes zemes reformas idejiskais pamatojums K.F.M.Snella un H.J.Jannava darbos

Krievijas carienes Katrīnas II attieksme pret zemnieku jautājumu Krievijā un sevišķi Vidzemē
Krievijas iekšpolitikā jāizšķir divi periodi:
1. liberālais – līdz Pugačova dumpim (1773. – 1775.)
2. konservatīvais – pēc šī dumpja un sevišķi pēc Lielās franču revolūcijas.
Katrīnas II uzskati zemnieku jautājumā viņas valdīšanas pirmajā posmā ir samērā radikāli un spilgti izpaužas viņas sacerētajā “Instrukcijā”. Viņa gribēja panākt, lai katrai valsts iestādei būtu savas robežas un likumi labas kārtības uzturēšanai visās lietās. [3.159.]
Katrīna II vispirms pasvītroja, ka Krievijas plašajai valstij nepieciešama vienota absolūta vara. Viņa deklarēja pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā un “brīvību” likuma robežās. Viņa neatzina pilsoņu spīdzināšanu pie izmeklēšanas, tomēr nāves sodu atcelt vēl neuzdrošinājās. Viņa cerēja novērs noziegumu izcelšanos ar sodu mīkstināšanu, izglītības veicināšanu un tikumu godalgošanu.
Par visas valsts saimniecības pamatu viņa atzīst zemkopību, bet zemkopība nevar uzplaukt, ja zemniekam zeme nepieder privātīpašumā. To viņa motivē ar to, ka katrs cilvēks rūpējas vairāk par to, kas viņam pieder, nekā par to, kas pieder citam. Cariene grib ierobežot verdzības izplatīšanos. Bet viņa arī uzskata, ka: “Nevajag uzreiz un ar vispārēju likumu piešķirt daudziem dzimtcilvēkiem brīvību”. [3.161.] Gandrīz vienīgais konkrētais priekšlikums zemnieku labā visā šajā darbā ir priekšlikums regulēt zemnieku nedevas. Pēc viņas domām, Krievijā uzplauktu zemkopība un iedzīvotāju skaits strauji pieaugtu, ja muižnieki neprasītu no zemniekiem tik lielas nodevas, kas liek tiem uz ilgāku laiku atstāt savu ģimeni un mājas, lai ar blakus peļņu sagādātu vajadzīgos līdzekļus.
…