Vidzemes un Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumu saturs un nozīme

Zemnieku atbrīvošanai 19. gadsimta sakumā izdotie zemnieku likumi uz ilgāku laiku ietekmēja Latvijas agrāro iekārtu. Līdz pat Lielajai Oktobra sociālistiskajai revolūcijai Kurzemē un Vidzemē palika spēkā tā sauktie brīvlaišanas likumi, kuri bija izdotie 1817. un 1819. gada.
1818 un 1819 gadā cara valdība, lai izkļūtu no saimnieciskajam grūtībām, samazināt zemnieku un muižnieku nemierus ar 1804. gada likumiem, pasludināja Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. Par pamatu brīvlaišanas likumiem kļuva zemnieku cenšanās galīgi iznicināt dzimtbūtniecisko ekspluatāciju. Dzimtbūšanas likumu funkcija bija uzlabot saimniecisko iekārtu, jo pirms dzimtbūšanas atcelšanas pastāvēja dzimtļaužu klaušas, kuras vairs nevarēja apmierināt jaunos ražošanas apstākļus, tāpēc bija jāmeklē izeja. Piemērots modelis nebija jāmeklē tālu, jo 19. gadsimtā Eiropu ietekmēja apgaismības idejas un dažas valstīs zemniekam jau bija personīga brīvība (Dānijā – 1788. gadā, zviedru Pomerānijā – 1806. gadā, Varšavas hercogistē – 1807. gadā) .
Lai saprastu, kāpēc dzimtbūšanas atcelšana nesekmēja zemnieku dzīves uzlabošanu, bet tieši otrādi, piecdesmit gadus ilgo laiks pēc brīvlaišanas Kurzemē un Vidzemē tiek saukts par „smagu laiku”, kāpēc brīvlaišanas likumu pasludināšana izraisīja zemnieku nemierus, sava studiju darba mērķus un uzdevumus es varu definēt tā:

Mērķi:
1.Dzimtbūšanu jēdzienu un pazīmju pētījums;
2.Baltijas brīvlaišanas likumu vēstures noskaidrošana. Brīvlaišanas iemeslu izpētīšana;
3.Kurzemes un Vidzemes dzimtbūšanas likumu satura un struktūras būtisko pazīmju noskaidrošana;
4.Kurzemes un Vidzemes dzimtbūšanas likumu galvenie trūkumi.
Uzdevumi:
1.Informācijas meklēšana un apstrādāšana;
2.Secinājumu izvešana;
3.Darba aizstāvēšana.…