Gandrīz divus gadsimtus, no 18. gadsimta beigām līdz pagājušā gadsimta vidum, Vidzemē tika izkopts krēslu darinātāju amats. Vidzemes zemnieki peļņas nolūkos bieži vien nodarbojās ar kādu amatu, piemēram, Vecpiebalgā bija izplatīta vērpjamo ratiņu virpošana, kura, pēc Gaujas Nacionālā parka kultūrvēstures speciālistes Indras Čeksteres domām, ir viena no versijām par to, no kurienes Vidzemes krēslinieki iespaidojušies.
Visčaklākie krēslu darinātāji dzīvojuši Lenču, Strīķu, Briežu, Liepas pagastos tagadējā Cēsu un Valmieras novada teritorijā, kur izveidojās vairākas krēslu meistaru dzimtas – Legzdiņi, Bērziņi, Kaņepi, Zakalauski, Krūmiņi un Šķerbergi, no kuras arī cēlies vispazīstamākais no visiem Vidzemes krēslu darinātājiem – Mārtiņš Šķerbergs (dzimis 1883. gadā). Viņš dzīvoja Briežu pagasta “Vec-pricēnos” un bija visveiksmīgākais no visiem šo krēslu darinātājiem. Apkārtējo māju iemītnieki viņu saukuši par uzņēmēju un ļoti pamatoti, jo M.Šķerbergam bija visvairāk pasūtītāju, to vidū baznīcas un biedrības nami, viņš piedalījies tautsaimniecības izstādēs, kur ieguva arī godalgotas vietas, turklāt šim amatniekam bijusi pat sava vizītkarte ar telefona numuru un fotogrāfiju, kurā redzams pats meistars ar paša radīto krēslu.…