SECINĀJUMI
Atbilstoši kvalifikācijas darba mērķim, noskaidrot vidusskolēnu zināšanas un attieksmi pret veselīgu uzturu, kā arī hipotēzei – pusaudži ir pietiekami informēti par veselīga uztura nozīmi un nepieciešamību, taču nav motivēti to lietot ikdienā – tika izvirzīti vairāki uzdevumi, kas darba gaitā tika konsekventi izpildīti.
Autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
• Vairums jauniešu uzskata, ka ir informēti par veselīgu uzturu un viņu zināšanas par tēmu ir pietiekamas. To apliecina arī fakts, ka visi respondenti zina, kas ir uztura piramīda, neskatoties uz to, ka daudzi neatceras precīzu uztura piramīdas sadalījumu. Vairākums respondentu uzskata, ka ir informēti par neveselīga uztura rezultātā radītām veselības problēmām jeb sekām.
• Lielākais vairākums jauniešu nodarbojas ar aktīvu dzīves veidu, taču neskatoties uz to absolūtais mazākums (27%) cenšas ikdienā ievērot veselīgu uzturu. To apliecina arī visbiežāk uzturā lietoto produktu uzskaitījums, kurā, lai gan pirmajā vietā vairāki respondenti norādījuši graudaugu uzturu, daudzi jaunieši norādījuši saldumus, kuriem tie dod priekšroku iepretim veselīgam uzturam nepieciešamiem produktiem, kā dārzeņiem, gaļai un augļiem.
• Negatīvi pārsteidza fakts, ka gandrīz visi respondenti ikdienā lieto saldumus un vairākums vismaz 2 līdz 3 reizes dienā. Svarīgi izcelt, ka jaunieši labprāt un regulāri uzturā lieto augļus. Tādēļ jo veiksmīgāk izdotos uztura paradumu pret saldumiem mainīt saldumus aizvietojot ar augļiem.
• Absolūtais vairākums kā pārtikas produkta iegādāšanās galveno faktoru min cenu un tikai pēc tam tā sastāvu (ogļhidrāti, olbaltumvielas utml.). Tādejādi viens no veidiem kā veicināt veselīgu uzturu jauniešu ikdienā ir pazeminot veselīgo pārtikas produktu cenu.
• Uztura paradumus jauniešiem visvairāk ietekmē vecāki un jauniešu individuālie lēmumi, kas pieņemti balstoties uz skolā gūtajām zināšanām, nevis draugi vai televīzija un prese. Tāpat arī veselīga uztura informācijas avots vairākumam ir skolā gūtās zināšanas un vecāki.
…