1 Fizioloģisko rādītāju raksturojums
1.1 Arteriālais pulss
Artēriju pulss ir artēriju sienu ritmiskas svārstības, kuras izraisa sirdsdarbība. Lai spriestu par sirdsdarbības ritmiskumu un uzzinātu, cik reižu minūtē sirds saraujas, tausta artēriju pulsu. Pulsu visvairāk var sataustīt vietās, kur artērija ir tuvu pie ādas un kur zem artērijas ir kauli, jo, piespiežot artēriju pie kaula, pulss ir labi sataustāms. Samērā viegli var sataustīt spieķakaula, deniņu, pēdas virsas un miega artērijas pulsu. Asinsvadiem, tāpat kā sirdij, pienāk veģetatīvās nervu sistēmas šķiedras. Simpātisko nervu impulsu ietekmē asinsvadi sašaurinās, bet parasimpātisko –paplašinās. Simpātiskā nervu sistēma cilvēkam pastiprināti uzbudināta uztraukuma vai lielu pārdzīvojuma brīžos. Tad arī pa simpātiskajām nervu šķiedrām uz asinsvadiem pastiprināti plūst nervu impulsi, kuru ietekmē asinsvadi sašaurinās un asinsspiediens paaugstinās. Optimāls sirdsdarbības ātrums ir 60 – 80 sitienu minūtē miera stāvoklī. Ja ir vairāk nekā 80, tad ieteicams vērsties pie ārsta. Tikai jāatceras, ka, nosakot, vai pulss atbilst normai vai ne, pacientam jāatrodas miera stāvoklī.Ja miera stāvoklī, bez stresa sirdsdarbība ir vairāk nekā 80 sitienu minūtē, tas norāda uz paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. To ir svarīgi noskaidrot, jo paātrināta sirdsdarbība var veicināt koronāro sirds slimību, kad pacienta sirds asinsvados attīstās ateroskleroze. Tā rezultātā tiek traucēta skābekļa piegāde sirdij, kas var izpausties kā stenokardija vai miokarda infarkts. Stresa situācijā paātrinās pulss. Ja pulss palielinās līdz 100 sitieniem minūtē, tad tas ir pieņemami. Ja pulss ir lielāks par 100 sitieniem minūtē, tad tā jau ir tahikardijas pazīme. Parasti cilvēkam miera stāvoklī, no rīta pamostoties, pulss ir ap 60 vai zem 60 sitieniem minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem – ap 50 sitieniem minūtē, bet augstas klases sportistiem tas var būt vēl lēnāks. Jo pulss ir lēnāks miera stāvoklī, jo cilvēks var attīstīt lielāku fizisku slodzi, kad tas ir nepieciešams.
1.2 Asinspiediens
Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz asinsvadu sienu, un šo spiedienu rada sirds izgrūstās asinis, kas spiež uz asinsvadu sienu. Asinsspiediena augstumu nosaka divi galveni faktori: sirds izgrūstais asiņu daudzums un artēriju pretestība. Jo lielāks ir sirds izgrūstais asiņu daudzums, jo augstāks ir asinsspiediens. Jo lielāka ir artēriju pretestība, jo augstāks ir asinsspiediens. Artērijās asinsspiediens visu laiku svārstās atkarībā no sirdsdarbības. …
