No XIV-XV gs. Francijā norisinājās dažāda veida iedzīvotāju noslāņošanās, kā rezultātā izveidojās un nostiprinājās trīs lielākās kārtas.
Pirmā kārta bija garīdzniecība. Reizē ar vienotas garīdzniecības statusa nostiprināšanos, nostiprinājās arī tās privilēģijas. Garīdzniecībai tāpat kā agrāk bija tiesības saņemt ziedojumus, desmito tiesu, tā saglabāja savas tiesības uz nodokļu atlaidēm un neatkarību no laicīgās tiesas.
Otrā kārta valstī bija muižniecība, kurai XIV- XV gs. Francijā faktiski bija lielākā jeb galvenā loma valsts sociālajā un politiskajā dzīvē. Muižniecība tāpat kā agrāk nebija vienota. Tā sastāvēja no hercogiem, grāfiem, marķīziem, vikontiem.
Trešo kārtu veidoja ātri augošo un attīstīto pilsētu iedzīvotāji. Trešais slānis bija vienīgais pakļautais slānis Francijā uz kuru gūlās viss valsts nodokļu smagums.
XIV gs. sākumā Francijā senjoriālās monarhijas vietā nāca jauna feodālās monarhijas forma - kārtu pārstāvniecības monarhija. Kārtu pārstāvniecības monarhijas, kā valsts pārvaldes formas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar tādu procesu kā politisko centralizāciju, kā arī ar atsevišķu feodāļu patvaļas likvidāciju un tālāku karaļa varas nostiprināšanos. Karaļi atņēma viņiem tiesības ievākt nodokļus, lai tos ievāktu bija nepieciešama karaļa atļauja.
XV gs. Kārlis VII atcēla iespēju atsevišķiem lielajiem senjoriem ievākt nodevas. Savukārt Ludvigs XI atņēma feodāļiem tiesības izkalt savu naudu. XV gs. Francijā apgrozībā varēja izmantot tikai vienotu, karaļa izdotu naudu. Vienīgi atsevišķi lielie feodāļi vēl saglabāja savas neatkarīgas armijas, kuras nodrošināja viņiem sava veida politisku varu. Pakāpeniski savu nozīmi zaudēja arī senjoriālā likumdošana.
Kārtu pārstāvniecības monarhija Francijā izveidojās un nostiprinājās noteiktā valsts centralizācijas procesa posmā, tas ir laikā, kad autonomi pastāvēja feodālo senjoru tiesības, katoļu baznīcas tiesības un pilsētu korporāciju tiesības. Karaļa vara pakāpeniski mēģināja salauzt veco politisko struktūru. Tomēr savā ceļā tā sastapa vēl samērā spēcīgo opozīciju, tāpēc karaļa politiskā vara bija lielā mērā atkarīga no feodāļu kārtas atbalsta.
…
