Viduslaiki – laiki, kas atmiņā saistās ar interesantām bruņinieku kaujām, omulīgajiem karaļiem un skaistajām karalienēm ar greznajiem tērpiem, plašo galmu un citām lietām, visnotaļ ir raibs un interesants periods vēsturē, ne velti par šo laiku tiek uzņemtas filmas, piemēram, “Robins Huds”, “Žanna D’Arka”, “Dzelzs maska” un citas.
Viduslaiki ir Eiropas un Latvijas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem. Eiropā to ievadīja Romas impērijas sabrukums 5. gadsimtā, Latvijā - Krusta kari 12. gadsimtā. Rietumeiropā to noslēdza Eiropas aizjūru ekspansija un Renesanse 15. gadsimtā, Latvijā - Livonijas konfederācijas sabrukums 16. gadsimtā. Līdz ar to Viduslaiki aptver samērā ilgstošu Eiropas vēstures posmu - vairāk nekā tūkstoš gadu. Šajā laika posmā Eiropa sasniegusi dažādas, kvalitatīvi atšķirīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības pakāpes. Tādēļ Viduslaikus pieņemts dalīt vairākos, parasti trijos periodos - Agrīnie viduslaiki (400-700), Vidējie viduslaiki (700-1200), Vēlīnie viduslaiki (1200-1500). Konkrētās šo periodu laika robežas ir nosacītas un dažādos darbos tās var būt arī atšķirīgas.
Kaut arī daudziem cilvēkiem Viduslaiki saistās ar „tumšo periodu”, es mēģināšu atrast visu pozitīvo un projektā pierādīt, ka šis laiks bijis krāsains un interesants!
Farss ir komēdijas paveids, kam raksturīgi tipāži, pārspīlējumi, klaunāde, rupji joki, absurdas situācijas. Pirmo reizi šādas izklaides formas apzīmēšanai terminu "farss" sāka lietot Francijā XV gadsimtā. Farsa elementi atrodami jau antīkajā literatūrā – Aristofāna un Plauta lugās, taču kā teātra forma tas komisku interlūdiju veidā parādījās viduslaiku teātrī. Farsi tika izspēlēti starp nopietnāku dramatisko formu, piemēram, liturģiskās drāmas, ainām; sākotnēji tie attīstījās kā neiestudēti iestarpinājumi ar mērķi izklaidēt. Farsam bija sociāls raksturs; tajā izsmēja laulības pārkāpšanu, liekulību, neprasmi tirgoties u.tml. Anglijā farss bija reliģisku izrāžu (piemēram, mistēriju) sastāvdaļa, savukārt Francijā tas kļuva par neatkarīgu teātra formu; farsam bija izteikti lokāls raksturs. Farsus spēlēja uz nelielām skatuvēm, kas atradās, piemēram, pie kroga. Farss ir radniecīgs fablio un sotī.…
