Sv. Pētera baznīca jau no pašiem pirmsākumiem piederējusi Rīgas pilsētai. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās uzcelt baznīcu, kura būtu lielāka un ievērojamāka par citām. Tā bija cīņa starp Doma un Pētera baznīcu Rīgā. Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā, taču nav zināms, vai tā atradusies savā tagadējā vietā. Pirmais tagadējā uzskata tornis tika uzcelts 1491. gadā.
Sv. Jāņa baznīca pirmo reizi vēstures avotos minēta 1297. gadā. Sākotnēji baznīcas vietā atradās Dominikāņu klostera kapela. Rīdzinieku cīņās ar ordeni 15. gs. beigās Jāņa baznīcas līdz ar klosteri tika nopētīta. Nopostītās baznīcas vietā 15. gs. un 16. gs. Sākumā tika uzcelta jauna uz vecās baznīcas mūra paliekām.
Izglītības sistēma Rīgā 13.-15. gs. bija vāji attīstīta. Pirmā Rīgā dibinātā skola bija Domskola. Tā tika dibināta 1211. gadā katoļu garīdznieku gatavošanai kā garīgā mācību iestāde. Skolu trūkuma dēļ tajā uzņēma arī skolēnus, kas gribēja iegūt vispārējo izglītību, lai sagatavotos studijām ārzemēs. Mācības notika latīņu valodā, zemākajās klasēs- vācu valodā. Skolotāji bija garīdznieki. Domskolā mācīja antīko literatūru, viduslaiku apgaismotāju darbus, gramatiku, metriku, matemātiku, ne tikai latīņu valodu, bet arī grieķu un senebreju valodas pamatus. Vēlāk sāka mācīt arī fiziku, vēsturi, ģeogrāfiju. 1353. gadā Pētera baznīcas tuvumā nodibināja pirmo laicīgo skolu- Pētera baznīcas skolu. To dibināja pilsētas rāte. Līdz reformācijai tā bija latīņu skola, kura sagatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei. Pētera skolas uzplaukums sākās 1600. gadā, kad par skolotāju sāka strādāt M.Lange- rēķinu meistars un Rīgā pirmais matemātikas mācību grāmatu autors. Augstākā izglītība tika iegūta galvenokārt Rostokas universitātē.
…
