Estētika visos laikos ir bijusi cilvēkiem būtiska sfēra. Tikai senos laikos tā netika izdalīta kā īpaša filosofiska zinātne, kā tas ir mūsdienās. Ja arī mēs katrs gluži neaizdomājamies par estētiku kā īpašu filisofiju, tad noteikti mēs katrs aizdomājamies par to, kas mums patīk, respektīvi, kas ir skaistais mūsu izpratnē, ko mums ir patīkami vērot, kādas mākslinieciskās izpausmes mums šķiet vistīkamākās u.t.t. Un tās arī savā ziņā ir domas par estētisko.
Referāta tēmas „Viduslaiku māksla un estētika” izvēli noteica tas, ka tieši par viduslaikiem un to mākslu nebiju tik daudz dzirdējusi, kā piemēram, par renesanses uzvaras gājienu vai Seno Grieķiju. Tāpēc man radās interese uzzināt ko vairāk tieši par šo tematu.
Mana referāta mērķis ir aplūkot viduslaiku cilvēka izpratni par mākslas un estētikas būtību un nozīmi viņa dzīvē.
Darba iztirzājuma daļa strukturēta četrās daļās – vispirms aplūkoju, kas īsti slēpjas zem jēdziena „estētika”, tad aplūkoju viduslaiku mākslu un estētiku, sadalot to divās daļās – agrajos un attīstītākajos viduslaikus, un visbeidzot atsevišķi izdalīju mākslas izpausmes viduslaiku Latvijā.…