Kristietības izplatīšanās sākums vienlaikus ir arī viduslaiku sākums. Kristietības izplatīšanās ir būtiskākais viduslaiku sakarā. Ir zināms, ka šādu nosaukumu periods ir ieguvis, iezīmējot „vidus laiku” starp antīko pasauli un renesansi. Šim svarīgajam laikam Eiropas vēsturē nav izstrādāta vienota hronoloģija. Viduslaiku sākumu parasti saista ar Romas impērijas bojāeju, bet arī tas nav skaidri nosakāms datums, jo Romas impērijas bojāeja bija ilgs process, kura laikā Roma pamazām zaudēja savu stabilitāti un visvarenību. Romas impērijas sadalīšanās un – nedaudz vēlāk – Rietumromas valsts izpostīšana un sabrukums bija tikai viena zīmīga daļa šajā ilgajā procesā.
„Pēc 4. gadsimta notika lielas pārmaiņas. Visu vēsturisko, ekonomisko un politisko procesu attīstībā šajā laikā īpaša nozīme bija kristietības vispārējai izplatībai, kas bija tiešs mūku darba rezultāts. Turpmākajos gadsimtos izveidojās Rietumeiropas kristīgā kultūra, kura balstījās uz griķu un romiešu mantojumu un mūku izpratni par Evaņģēliju patiesību un aktualitāti ikdienā. Šie iemesli ļauj secināt, ka viduslaiku civilizācija dzima apmēram 5.-6.gs. un tās pamatu veidoja Roma, kristīgās Baznīcas un barbaru tautu kopīgā sadarbība. Arī viduslaiku perioda beigas viennozīmīgi nav iespējams noteikt. Reizēm tās tiek saistītas ar Amerikas atklāšanu, citreiz – ar grāmatu drukāšanas izgudrošanu vai Bizantijas krišanu. Kā svarīgs faktors tiek minēta arī Baznīcas reforma, kas sašķēla Eiropas vienību un ļāva strauji attīstīties individuālismam. Vēsturniek nereti uzskata, ka viduslaiki beidzās tikai ar pilnīgu feodālisma sabrukumu, kas lielākajā daļā valstu notika tikai 17.gs. un pat vēl vēlāk. Ja piekristu šādai versijai, mākslas zinātniekiem būtu jāatsakās no renesanses vai arī renesanse jāietver viduslaikos.”1
Kristofers Kelariuss (1638 – 1707) savā plaši izplatītajā rokasgrāmatā „Historia medii aevi” iedalīja vēsturi periodos un viduslaiku sākumu datēja ar Rietumromas impērijas beigām 476.g. vai arī ar pirmā kristīgā imperatora Konstantīna nāvi 337.g., bet to beigas – ar Bizantijas sagrāvi 1453.g.
Universitāšu dibināšana un reformatorisko kustību sākums iezīmē viduslaiku vēlā perioda sākumu. 14.gs. sākumā jau bija jūtami plašākai sabiedrībai pieejamās izglītības augļi – bija dzimis jauns, aktīvs indivīds. Viņa darbi iezīmēja jauna laika sākumi Eiropas vēsturē – renesansi. Tomēr kopumā vēsturnieki ir vienojušies, ka viduslaiku vēsture ilgst 1000 gadus, jo tradicionāli par Eiropas viduslaikiem uzskata periodu no apmēram 300./500.g. līdz 1500.g.…
