Kāds slavens filozofs izteica domu, ka viduslaiku cilvēka loģika ir bērna loģika, mūsu domāšanas pamatā – mitoloģija. Vārds loģika ir radies no sen grieķu logos- prāts, saprāts, likums. Spriest par to kāda bija viduslaiku loģika kā zinātne un kādas problēmas pastāvēja tajā ir grūti, jo zinātnieki spēja novērtēt viduslaiku loģiku tikai dažus desmit gadus atpakaļ. Pēc viņu viedokļa no vienas puses tā ir antīkas loģikas didaktiskā sistemizācija bet no otras tajā var atrast oriģinālas refleksijas loģisko ideju veidā.
Darbam tika izvirzīts mērķis:
1.Aprakstīt un raksturot viduslaiku loģiku;
Lai sekmīgi sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1.Apzināt un izpētīt pieejamo literatūru par viduslaiku loģiku, tās periodizāciju un slavenākajiem pārstāvjiem;
2.Sniegt ieskatu viduslaiku Eiropas un Islāma loģikā;
3.Aprakstīt galvenos viduslaiku loģikas pārstāvjus Eiropā, sniegt ieskatu to darbībā un prātojumos.
4.izmantotās literatūras saraksta, kurā norādīts viss izmantotās literatūras saraksts.
Darbs sastāv no ievada, kas ietver darba tēmas precīzu formulējumu, darba mērķu un veicamo uzdevumu formulējumu un darba uzbūves aprakstu; pamatnodaļām un apakšnodaļām, kas ir sakārtotas pēc likumsakarības principa, t. i., katra nākamā nodaļa papildina iepriekšējā nodaļā uzrakstīto; secinājumiem, kuros ir ietverti īsi, konkrēti atklājumi par katru no darbā iekļautajām pamatnodaļām un apakšnodaļām
Darba izpildes procesā saskāros ar tikai vienu problēmu – pieejami materiāli par šo tēmu bija tikai krievu valodā, kas arī prasīja lielāku laika periodu pie darba izpildes, jo bija jāveic tulkošanas darbi ar vārdnīcu palīdzību.
Tikai pāris desmitus gadu atpakaļ zinātnieki spēja līdz galam novērtēt viduslaiku loģiku. No vienas puses tā ir didaktiski sistematizēta antīkā loģika, bet no otras puses tajā var aplūkot oriģinālās refleksijas loģikas ideju veidā.
Viduslaiku universitātēs loģiku mācīja mākslu fakultātēs. Mākslas fakultātes ar loģikas palīdzību tika noslēgts „triums” (pēc gramatikas un retorikas) un tika uzsākts „kvadratriums” (aritmētika, ģeometrija, astronomija un mūzika). Dialektika un loģika spēlēja teoloģijas instrumenta lomu [история логики, 2001., 69. lpp].
Raksturīga viduslaiku loģikas pazīme bija pastāvošā sakarība starp latīņu valodu, loģisko spriedumu un teoriju saistība. …
