Viduslaiku loģika

Kāds slavens filozofs izteica domu, ka viduslaiku cilvēka loģika ir bērna loģika, mūsu domāšanas pamatā – mitoloģija. Vārds loģika ir radies no sen grieķu logos- prāts, saprāts, likums. Šo terminu ievēsa Kitija Zenons 3. gadsimtā pirms mūsu ēras. Attīstoties cilvēcei veidojas arī loģikas definīcija.
Mūsdienu loģikas definīcija ir tāda- “loģika ir zinātne par jēdzienu un spriedumu uzbūvi un to savstarpējām likumsakarībām. Loģika pēta cilvēka prātojumu likumsakarības, kuram pakļauts domāšanas process, kas ir nepieciešams nosacījums, lai pareizi izzinātu īstenību. Spriest par to kāda bija viduslaiku loģika kā zinātne un kādas problēmas pastāvēja tajā ir grūti, jo zinātnieki spēja novērtēt viduslaiku loģiku tikai dažus desmit gadus atpakaļ. Pēc viņu viedokļa no vienas puses tā ir antīkas loģikas didaktiskā sistemizācija bet no otras tajā var atrast oriģinālas refleksijas loģisko ideju veidā. Savā darbā es centīšos noskaidrot kādā attīstības pakāpe atradās šī zinātne tajā laikā .…