Šis klosteris veidots pēc ideāla plāna, kas paredzēts Benediktiešu mūku stingriem likumiem apvītajai dzīvei. Abatijas struktūra atspoguļo stingri hierarhizētās debesu celtnes iekārtojumu. Centrā rezidē Dievs, ap kuru izvietots visskaistākās lietas. Atbilstoši stingrajam nolikumam mūku dzīve bija stingri pakļauta kopīgām lūgšanām, tādēļ dienā daudzas reizes vajadzēja ātri nokļūt baznīcā. Šim nolūkam galvenās ēkas dienvidu pusē atrodas pagalms kuru apņem koplietošanas ēkas – ēdamzāle, guļamtelpas un noliktavas. Visas šīs ēkas ir veidotas kā vienots arhitektūras ansamblis. Mūkiem ieeja bija tieši no guļamtelpām, bet abatam no otras puses, kur atradās viņa dzīvojamā māja. Bija arī citas ēkas, piemēram telpas – abatam, ārstam, viesiem, novičiem(tiem kas vēlējās kļūt par mūkiem), slimniekiem, kā arī darbnīcām, staļļiem, dārziem, kapiem utt. Šāda abatija varēja nodrošināt pilnīgi autonomu dzīvi lielai ļaužu grupai – tādējādi vienkāršojot mūku nošķirtību u.c. pienākumus. Šis klosteris lieliski atspoguļo mūku dzīvi agrīnajos viduslaikos, kas bija nenoliedzama tā laika sastāvdaļa.
2.Tulūzas Sensernē bazilika
11.gs. Baznīcai tika izvirzīti jauni uzdevumi. Mūku ērtības principu nomainīja svētceļnieku vajadzības prioritāte. Šo svētceļnieku ceļā bija vairākas baznīcas, kas bija arī lieliski romānikas arhitektūras paraugi, piemēram, Tulūzas baznīca.
Baznīcas arhitektūra kā ideāls paraugs demonstrē visu romānikai raksturīgo. Tā ir benediktiešu klostera baznīca ar izteiktu latīņu krusta konfigurāciju. Baznīcas austrumu daļā atrodas deviņas kapelas, kuras radiāli ieslēdz apsīdu un lieliski papildina transepta austrumu daļu. Visām kapelām var piekļūt ejot pa eju aiz altāra, kas kā neatņemama baznīcas arhitektūras neatņemams elements, parādās sākoties aktīvai svētceļotāju kustībai. Agrāko laiku baznīcām raksturīgo joma lēzeno koka pārsegumu tagad ir nomainījusi akmens velve, kuru balsta masīvi pilāri.…
