1. Kārtu pārstāvniecību monarhija Francijā, Anglijā, Vācijā.
Attīstoties feodālajam zemes īpašumam, monarhi zaudē savu ekonomisko varu un izvirzās jauni bagāti zemes īpašnieki – hercogi, grāfi, karaļi. Monarhs zaudē īpašuma tiesības un zemes īpašnieki kļūst līdztiesīgi stipri. Feodālā valsts nonāk 2.stadijā – feodālo kārtu pārstāvniecības stadijā. Likumdošanas varu karalis var realizēt tikai kopīgi ar pārējām feodālajām kārtām.
Valsts galvas ir spiesti pieņemt likumus, lēmumus kopīgi ar pārējām 3 feodālajām kārtām:
1.feod.k. muižnieki;
2.feod.k. garīdznieki;
3.feod.k. pilsētnieki.
Kārtu pārstāvniecības monarhijas galvenās funkcijas:
1) jauni nodokļi
jauni likumi (to pieņemšana)
FRANCIJĀ feodālās kārtas pārstāvniecības institūcija ir karalis.
Ģenerālā sapulce:
• pamatfunkcija – jaunu likumu izdošana, karaļa kase, nodokļi;
• dalībnieki – 3 feodālās kārtas,
• galv.uzd. – likumdošanas funkcija.
ANGLIJĀ feodālās kārtas pārstāvniecības institūcija ir parlaments (izveidots 1265.g.).
Karalis kārtu pārstāvniecību nepārdzīvo, jo karalim bija 1/7 daļa zemes. karalis valdīja kopā ar baroniem. Kārtu pārstāvniecības monarhija turpinās bez krasiem karaļa varas ierobežojumiem.
Anglijā politisko pārvaldi veido ar kopējo deklarāciju – Lielo Brīvības hartu (1215.g.). Parādās termins „brīvais cilvēks”.
Karalis jaunus nodokļus drīkst uzlikt tikai pēc kopējas vienošanās ar parlamentu. Karalis parlamentā vadījās pēc Lielās Brīvības hartas.
VĀCIJĀ feodālās kārtas pārstāvniecības institūcijas ir landtāgi, raitāki, ķeizars, imperators.
Ontons I bija valsts galva (vācu nācijas Sv. Romas impērijas dibinātājs (962. – 1806.g.). Vācija nekad nebija vienota valsts. Bija 300 feodālas valstis (pastāvēja teritoriālā sadrumstalotība). Lielākie Vācijas valdījumi bija Prūsija, Austrija, Saksija.
1356.g. Zelta bulla. Lozungs – visi atrodas karā ar visiem (feodālā sabiedrība neatzīst apvienošanos). Vācija savu sadrumstalotību noformē juridiski, juridiskā deklerācija. Vācu feodāļi nepārtraukti izraisīja konfliktus, balstoties uz Zelta bullu.
1202.g. sākās vācu feodālā pārvalde Latvijā, ienāk zobenbrāļu ordenis. Latvijas pilsētas ir celtas kā viduslaiku vācu feodālās pilsētas.
1207.g. Alberts noslēdz līgumu par senjoru-vasaļu attiecībām Latvijā.
Vienotības nav nekādas, bet ir ķeizars (imperators). Kūrfirsti – augstākie feodāļi, bija tiesīgi vēlēt ķeizaru –imperatoru. Taču ķeizars varēja valdīt tikai savā feodālajā īpašumā. Prūsijas ķeizars centās apvienot 300 feodālās valstiņas un valdīt pār tām.
2. Absolūtā monarhija Francijā, Anglijā, Vācijā.
…