Sākotnēji par viduslaikiem sāka runāt Tertuliāns (ap 160. - 220.) agrīnās kristietības laikā, kurš ar šo terminu saprata "tumšo" un slikto vidējo laiku starp paradīzes laiku un to laiku, kad sāksies jaunā un skaistā pasaule. Aptuveni 1500.gadā šo terminu sāka lietot, lai apzīmētu iepriekšējo "tumšo" laikmetu, kuru nomainīja "gaišā" renesanse. Viduslaiku sākumu datē ar 476. gadu vai arī ar 337. gadu, kas ir pirmā kristīgā imperatora Konstantīna nāves gads. Citos avotos uzskata, ka viduslaiki ir laika posms, kas sākās pēc Rietumromas valsts sabrukuma. Par viduslaiku beigu gadu uzskata 1453. gadu - Bizantijas sagrāves gadu. Citos vēstures avotos piedāvā citus gadus, piemēram, 800. gadu kā viduslaiku sākuma gadu, kas ir Karolingu impērijas uzplaukuma laiks, bet beigu - 1492. gadu, kad Kolumbs atklāja Ameriku. Kā kritēriju piedāvā arī pāreju no naturālās saimniecības uz naudas saimniecību ar banku sistēmu utt. Tomēr tradicionāli tiek uzskatīts, ka viduslaiki ir no 300./500.g. līdz 1500.g., šādā gadījumā viduslaikus var uzskatīt par vienīgo no trijiem lielajiem laikmetiem kultūras vēsturē (senatne, viduslaiki un jaunie laiki), kuram ir zināms sākums un beigas. Reizēm viduslaikus dēvē arī par feodālisma laiku, šo terminu ieviesa 18.gs. Francijā, kaut gan tas ir mazāk precīzs, jo neietver visus viduslaikus. Viduslaiku estētiskā doma un mākslinieciskā jaunrade ieguva citādu saturu un izteiksmes formas, nekā tas bija iepriekšējā – antīkajā un hellēnisma kultūras pasaulē. Eiropā šajā laika posmā milzīga loma bija pastāvošās reliģiskās sistēmas – kristietība, kurai bija ietekme uz morāli un cilvēka priekšstatiem par pasaules uzbūvi. Visus savus radošos spēkus un izdomu arhitekti un mākslinieki veltīja galvenokārt tam, lai radītu grandiozus dievnamus un tempļus. Pastāvēja arī laicīgā māksla (portreti, vēsturisku notikumu tēlojumi), taču arī tā bija pakārtota reliģisko principu prasībām. Viduslaiku māksla pauž askētismu, atteikšanos no visa pasaulīgā. Mākslā plašu izplatību guva mātes sūtība, ciešanu tēma, cilvēka vīrišķības un izturības apliecinājums, kā arī pievērsās dzīves negācijām, ļaunumu un kropluma tēmai atšķirībā no antīkajā pasaulē valdošā skaistā un harmoniskā slavinājuma.
…
