Pie Viduseiropas valstīm pieder:
Albānija
Bosnija un Hercogvina
Bulgārija
Čehija
Dienvidslāvija
Horvātija
Maķedonija
Polija
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Ungārija
No tām ES dalībvalstis ir Čehija, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Viduseiropas valstis vieno kopīgie vēsturiskie notikumi. Visas šīs valstis atradās PSRS varā. Viduseiropas teritorija aizņem 1,2 milj. km 2. Viduseiropā valda mērens kontinentāls klimats ar vidēju nokrišņu daudzumu. Energoresursus galvenokārt veido akmeņogles un brūnogles. Metālu rūdas ir Balkānos, Ungārijā, Rumānijā, Čehijā un Polijā.
Viduseiropā nav sastopamas lielas mežu platības, augsnes ir auglīgas, tādēļ reģions ir nozīmīgs lauksaimniecības rajons.
Dzīvo 120 milj. iedz. Iedzīvotāju lielākā daļa pieder pie slāvu tautas grupas: poļi, čehi, slovāki, serbi, bulgāri, horvāti, slovēņi, maķedonieši, melnkalnieši.
Viena no Viduseiropas valstu lielākajām problēmām ir lēnie ataudzes tempi iedzīvotāju skaita ziņā, kopš II pasaules kara. Vēl vairāk iedzīvotāju skaitu samazina emigrācija, kas jau bija sākusies 70. gados.
Viduseiropas apdzīvojums ir diezgan blīvs. Urbanizācijas līmenis reģionā vidēji ir 60-70%. Vislielākais pilsētnieku īpatsvars ir Čehijā un Bulgārijā.
Kopā Viduseiropas valstīs ir vairāk par 2000 pilsētu. Lielākās pilsētas un aglomerācijas veidojas ap Budapeštu, Varšavu, Bunaresti, Poliju un Augšsidēziju.
70. gados rūpniecība kļuva par vadošo saimniecības nozari. Būvēja lieljaudas uzņēmumus.
Mūsdienās vietējo kurināmo un enerģētisko bāzi veido Polijas un Čehijas akmeņogles, brūnogles, kuru atradnes ir vairākās valstīs, Rumānijas nafta un dabasgāze. Horvātijā, Bosnijā un Hercogvinā nozīmīgas ir HES. Uz Donavas ir uzbūvēta hidroelektrostaciju katedrāle.
Viduseiropā ir attīstījusies metalurģija. Melnos metālus – čugunu un tēraudu – ražo metalurģiskie uzņēmumi Polijā, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā. Krāsainajā metalurģijā izmanto pārsvarā vietējās rūdas.…
