Kā mēra troksni?
Instruments, ko izmanto trokšņa mērīšanai, ir sonometrs. Ar tā palīdzību var tieši noteikt vidējo vai impulsveida akustiskā spiediena līmeni. Sonometri, kas spējīgi izmērīt troksni dB (A), uztver to tāpat kā cilvēka auss, proti, tie aprīkoti ar īpašiem filtriem, kas ļauj izšķirt dažādas frekvences, vislabāk uztverot vidēji augstās un sliktāk – zemās un ļoti augstās, kas ir svarīgi, izvēloties preventīvos pasākumus trokšņa kaitīgās ietekmes nopietnu pētījumu ar mērķi, samazināt trokšņa novēršanai. Veicot līmeni, katrā frekvencē nepieciešams izšķirt esošo skaņas spiedienu, tas ir, frekvenču spektru.
Noteikts materiāls, kas spējīgs absorbēt troksni un tādējādi uzlabot darba apstākļus, nav vienlīdz efektīvs dažādās frekvencēs, tādēļ arī nepieciešama iepriekšminētā esoša trokšņa frekvenču spektra noteikšana. Tam vajadzīgi ļoti precīzi mērinstrumenti, piemēram, jau minētais frekvenču filtrs, reģistratori u.c.
Otrs noderīgs instruments, kas palīdz noteikt trokšņa iedarbību uz cilvēku visas dienas garumā, ir dosimetrs. Šo aparātu cilvēks nēsā sev līdzi (parasti kabatā), un tas ļauj noteikt
trokšņa «devu», ko viņš saņem noteiktā laika posmā. Izsakot šo devu procentos, to var
salīdzināt ar pieļaujamo lielumu (100%). Dosimetra priekšrocība salīdzinājumā ar sonometru ir tā, ka tas reģistrē visus trokšņus, kuriem cilvēks pakļauts noteiktā laika posmā.
Trokšņa iedarbības ilgums
Bez jau minētā akustiskā spiediena līmeņa dB (A) otrs būtiskais parametrs, kas ļauj noteikt trokšņa negatīvo iedarbību uz cilvēku un ar to saistītās neērtības, ir trokšņa iedarbības ilgums.
Abi šie parametri (skaņas spiediena līmenis un iedarbības ilgums) ļauj noteikt, kāda ir
trokšņa ietekme uz cilvēku. Tā, piemēram, var teikt, ka ietekme uz dzirdi ir līdzīga, ja cilvēks pakļauts 93 dB(A) līmenim 4 stundas vai 90 dB(A) 8 stundas katru dienu.
Runājot par apgrūtinošu troksni, jāņem vērā, ka skaņas līmeņa maiņa pati par sevi ir traucējoša. Jo darba vietā visvairāk traucē tieši tas troksnis, kas parādās pēkšņi. Tie trokšņi, ko cilvēks negaida vai nespēj paredzēt, rada vislielāko kairinājumu.
…
