Pilsētas tiesības kopš 1996. gada 23. janvāra. Skrunda ir jaunākā, pēc skaita septiņdesmit septītā Latvijas pilsēta. 1998.gada maijā apstiprināja Skrundas pilsētas ģerboni un karogu, kura autors ir skrundenieks dizainers M. K. Lācis.
Skrundas pilsētu ietver lauku teritorija, izņemot ziemeļu malu, kur pilsēta robežojas ar Raņķu pagastu; lauku teritorija robežojas ziemeļos ar Snēpeles un Vārmes pagastiem, austrumos ar Zirņu pagastu, dienvidos ar Pampāļu un Nīkrāces pagastiem, rietumos ar Rudbāržu pagastu. Pilsētu šķērso autoceļi A9 Rīga - Liepāja un P119 Kuldīga-Embūte, sākas autoceļi P117 uz Aizputi un P107 uz Ezeri.
Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju ir viena no 19 Kuldīgas rajona administratīvajām vienībām Kuldīgas rajona D daļā. Pašvaldības teritorija aptver vienu no rajona divām pilsētām – Skrundu – kā arī to aptverošo lauku apvidu. Skrundas pašvaldības teritorija aizņem 266 km2 lielu platību, 2006. gada sākumā tajā bija 3 823 iedzīvotāji (pēc CSP datiem). Pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā pašvaldības teritorija Kuldīgas rajonā. No visiem iedzīvotājiem 2 586 dzīvo Skrundas pilsētā, pārējie - lauku apdzīvotajās vietās. Skrundas pilsētas un tās lauku teritorijas pamatvērtības ir:
labvēlīga transportģeogrāfiskā situācija, transporta infrastrukrūra;
ražošanas un noliktavu saimniecības vajadzībām izmantojamas (piemērotas) ēkas un teritorijas;
relatīvi sakārtota inženierinfrastruktūra Skrundā;
labas telekomunikācijas;
relatīvi ērti pieejami un transportējami meža resursi;
Venta kā rekreācijas resurss;
zivju dīķi, zivsaimniecības tradīcijas;
Skrunda izveidojusies kā apkārtējās teritorijas apkalpes centrs.…