Vides problēmas pēc Otrā pasaules kara

TOKSISKĀS VIELAS

Otrā pasaules kara laikā tika izmantotas daudz toksisku, indīgu vielu. Piemēram, nervus paralizējošas gāzes – tabūns un zarīns. Vācija bija viena no tām valstīm, kas izvērsa šo ķīmisko karu. Bet arī ASV Otrā pasaules kara laikā 17 toksisko vielu ražošanas centros tika izgatavots 135 000 tonnu dažādu toksisku vielu, no kurām vairāk nekā puse bija iprīts. Ar to arī sākās ķīmijas, indes un toksīnu uzvaras gājiens – kad spēku samēri bija pārāk vienādi, valstis meklēja efektīvāku veidu, kā uzveikt pretinieku, un atrada to plašajās ķīmijas iespējās.
Pēc Otrā pasaules kara pētījumi ķīmisko masveida iznīcināšanas līdzekļu jomā ASV turpinājās daudz intensīvāk. 1962. gadā pat tika izveidota vienība, kas bija atbildīga par militāri ķīmisko armijas centru (tādi tolaik bija seši) materiālo nodrošinājumu. Šo centru izmaksas pēc to modernizācijas un paplašināšanas sasniedza vienu miljardu dolāru.
Otrā pasaules kara laikā aizsāktie pētījumi par sintētiskajām un dabas vielām, kas ietekmē cilvēka psihi (psihotropie savienojumi), deva gaidītos rezultātus 1955. gadā, kad tika sintezēta kaujas viela BZ.
1961. gadā BZ iekļāva ASV armijas ķīmisko ieroču sarakstā. Šī viela bija īpaši iedarbīga uz cilvēka psihi, tāpēc tika paredzēta dzīvās masas neitralizēšanai uz noteiktu laiku.
Turpmākajos gados ASV un Lielbritānijas kopdarbības rezultātā tika sintezētas jaunas asaru gāzes (CS un CR), kas tika plaši lietotas 1964. gadā Dienvidvjetnamā un vēlāk tika ieviestas arī Lielbritānijas policijā. 60. gados Dienvidvjetnamā kopumā tika izlietots apmēram 6800 tonnu CS.

…