Jau daudzus gadus viens no svarīgākajiem cilvēces uzdevumiem ir samazināt un novērst vides piesārņojumu. Zinātniekiem vēl daudz jāpēta dabas piesārņojuma problēmas, lai gan tagad ir zināms veids, kā to kontrolēt. Piesārņojumu iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izdalās. Lai nepiesārņotu apkārtni, katram šoferim sistemātiski jāseko motora darbībai, jāraugās, vai degviela sadeg pilnīgi. Īpaša vērība jāvelta tam, lai izplūdes gāzēs oglekļa oksīda un degvielas nepilnīgas sadegšanas produktu saturs nepārsniegtu normu. Nedrīkst lietot automašīnas, ja to izplūdes gāzēs ir palielināts CO daudzums. Daži kaitīgo vielu noplūšanu gaisā samazina īpaši katalizatori, kurus ievieto automobiļu izplūdes gāzu caurulēs, tāpēc pāreja uz jaunu un ar katalizatoriem aprīkotu automobiļu izmantošanu būtu visefektīvākais risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai. Taču vienlaikus jāņem vērā arī valsts ekonomiskā situācija un iedzīvotāju reālā pirktspēja. Nosakot ierobežojumus veco automobiļu izmantošanai, šis transportlīdzeklis vairs nebūtu pieejams lielākajai daļai līdzšinējo to lietotāju.
Arī katrs no mums var samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeti, samazinot apkures temperatūru, izslēdzot nevajadzīgo apgaismojumu, biežāk ejot kājām vai braucot ar velosipēdu. Daudzos valstīs tika izstrādāta kurināmā veida optimizācija, centralizētā siltumapgādē atsakoties no mazuta kā pamatkurināmā izmantošanas, pārejot uz dabas gāzi. Labi būtu, ja lielas daļas nelielu ogļu katlu māju slēgtu un to aizstātu ar automatizētām gāzes katlu iekārtām vai tām pieslēgto patērētāju pievienotu centralizētai siltumapgādei.
Rūnājot par putekļiem, tad viena no plaši lietotajām metodēm Eiropā putekļu samazināšanai ir ietvju un brauktuvju regulāra tīrīšana. Atkarībā no sezonas un laika apstākļiem ietves un braucamās daļas tiek koptas, izmantojot dažādus līdzekļus, no kuriem visvienkāršākā ir to laistīšana.
Lielā mērā piesārņojums saistīts ar vēl neizveidoto atkritumu saimniecību un atkritumu šķirošanu, kas nodrošinātu to likvidēšanu un bīstamo atkritumu pareizu glabāšanu. Šeit var runāt arī par to, ka cilvēki ne tikai mājās nešķīro atkritumus, bet arī piegružo apkārtējo vidi vietās, kur atkritumiem nav jābūt. Piemēram, mežā, uz ielām un citur. Manuprāt, pastāv atkritumu urnu trūkums, tāpēc, lai tiktu gala ar šo problēmu, vajag izvietot pēc iespējas vairāk urnu.
Sava referāta nobeigumā man gribētos teikt, ka katram ir dota iespēja dzīvot šajā pasaulē, kura tik daudz mūms dot priekš izdzīvošanas, bet lielāka daļa no mūms neciena šo iespēju un izdara ļaunumu videi, kā arī visiem, kuri tajā dzīvo. …
