Atmosfēras nokrišņu sastāvs ir atkarīgs no konkrētā reģiona un atspoguļo tā ģeogrāfiskās, ģeoķīmiskās īpatnības un cilvēku darbības izraisītā gaisa piesārņojuma specifiku. Antropogēnā piesārņojuma rezultātā atmosfēras nokrišņu sastāvs ievērojami izmainās. Atmosfēras sastāvu var ietekmēt arī biogēnas izcelsmes jonu koncentrācija (Na, K, NH4, NO3). Ļoti aktuāls ir sulfātu, hlorīdu un nitrātu daudzuma pieaugums atmosfērā sakarā ar piesārņojumu.
Pie skābajiem nokrišņiem (acid precipitation) pieskaita lietu, sniegu, krusu, miglu un cietvielu daļiņas (aerosolus), kuru pH (brīvo ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā) ir zemāka par 5.0.
Precīzāku skābo lietu definējumu sniedz E.Allens un P.Donalds (“Environmentalist”,1987): skābie lieti ir tie, kuru pH ir zemāks par konkrētās vietas (teritorijas) agrāko pH līmeni, vai arī lietus, kura “skābuma” līmenis neatkarīgi no pH skaitliskās vērtības, ir pietiekams, lai izraisītu negatīvu iedarbību uz vidi konkrētajā reģionā.…