Gan sabiedrība, gan daba nosaka robežas cilvēka darbībai. Bieži vien šīs abas robežas nesakrīt, un tas izraisa daudzas vides problēmas. Vērtības un normas, saskaņā ar kurām cilvēki veido sabiedrību, visai reti tiek balstītas uz ekoloģiskiem principiem. Katram cilvēkam ir dažādas prioritārās vērtības. Lielākajai daļai cilvēku uzskats izveidojas dzīves sākumā, un to izmainīt nav viegli. Ja mēs sastopamies ar kādu acīmredzamu lietu, kas nesaskan ar mūsu pasaules uzskatu, tad visbiežāk neņemam vērā acīmredzamo un turamies pie vecajiem uzskatiem.
Kamēr tradicionālā ētika ir vērsta vienīgi uz cilvēkiem, vides ētikas pamatā ir rūpes par dabu. Kā mums jādzīvo? Kā mums jārīkojas? Šie ētiskie jautājumi daudzus gadu tūkstošus ir nodarbinājuši gan filozofu, gan vienkāršu cilvēku prātus. Šodien cilvēce atrodas krustcelēs. Mūsu rīcība ietekmē visus biosfēras organismus. Tāpēc iepriekš minētie jautājumi jāliek pamatā, analizējot mūsu dzīvesveida radīto ietekmi uz vidi. Mūsu sniegtās atbildes un pieņemtie lēmumi noteiks to, uz kādu nākotni mēs ejam. Pareizi vai nepareizi izdarīti secinājumi noteiks Homo sapiens sugas izdzīvošanas izredzes nākotnē. Aktualizējot vides ētikas nozīmi cilvēces attīstībā, sabiedrība spēs izprast vides ietekmi un sabiedrības attīstību.
Par vides ētiku kā ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumu izvēlējos rakstīt tāpēc, ka tā ir viena no lielākajām cilvēces un pasaules problēmām. Referāta mērķis ir izpētīt vides ētikas un ilgtspējīgas attīstības kopsakarības, analizējot to ietekmējošos psiholoģisko aspektus.
Par vides ētiku uzskata, ētikas attiecības starp cilvēkiem un dabas vidi. Cilvēki ir daļa no sabiedrības. …