Mūsu dzīve ir atkarīga no apkārtējās vides. Mūsu taču nemaz nebūtu, ja nepastāvētu tādi augi, dzīvnieki, gaiss, ūdens un zeme. Mūsu dzīvesveidu un dzīves apstākļus arī nosaka vide, taču laika gaitā mēs, cilvēki, arvien vairāk esam pieraduši, ka dabas resursi ir neierobežoti, lai gan tas tā nemaz nav. Pieaugot tehnoloģiju attīstībai, pieaug arī sabiedrības degradācija un apkārtējās vides piesārņošana. Ātri pagatavojamu vai pat jau gatavu pārtiku, kuras sastāvs arvien vairāk tiek ķimizēts, mēs pērkam krāsainos iepakojumos, jo tā ir ērtāk un vieglāk. Tik steidzīgajā mūsdienu cilvēka ritmā nav laika pat īsu ceļa gabalu veikt kājām, tāpat arī saimnieciskus darbus ļaujam darīt mašīnām, nevis pašu rokām. Nepārtraukti izskan biedējoši paredzējumi par pasaules nākotni, tāpat nepārtraukti piemin globālo sasilšanu, siltumnīcas efektu, ūdens piesārņojumus un citas cilvēka darbību negatīvās sekas, taču lielākoties mēs pieņemam, ka tas tā ir, nesaprotot līdz galam, ko tas nozīmē mūsu dzīvē. Ļoti liela daļa cilvēku negribētu atteikties no sava modernā, ierastā dienas ritma, tikai tāpēc, ka tādējādi rodas vides piesārņojumi, kas kaitē ne vien dzīvnieku un augu valstij, bet arī mums pašiem. Taču ir naivi ticēt, ka nekas jau traks nenotiks, jo izpētot vides piesārņojumu grafikus, ir skaidri redzams, cik ļoti to daudzums ir audzis pēdējo gadu laikā. Taču ja dzīvnieku un augu valsts apdraudētā nākotne daudzus neskar, būtu vismaz jāieklausās, ko tas viss nozīmē visai cilvēcei. Jēkabs Raipulis ir teicis, :” Pieaugot cilvēku skaitam uz Zemes, intensificējoties rūpniecībai un lauksaimniecībai, kā arī tām papildinoties ar jaunākajiem laboratorijās radītajiem materiāliem, mainoties cilvēku dzīvesveidam, kurā pieaug prasība pēc komforta un dažādām ērtībām, aizvien vairāk pārmainās vide, kurā mēs dzīvojam. Genotoksisko faktoru daudzuma palielināšanās apkārtējā vidē apdraud ne tikai pašreiz dzīvojošo cilvēku, bet arī nākamo paaudžu veselību, un ģenētiskā sloga palielināšanās līdz kādai kritiskai robežai var apdraudēt cilvēka kā sugas eksistēšanu”.…
