Esošā vides stāvokļa apraksts ir veidots ar mērķi attiecināt valsts vides politikas prioritātes uz Latgales reģionu, ievērtējot valsts līmenī izstrādātās vides politikas prioritātes. Teritorijas dabas resursu apraksts ir sniegts I plānošanas dokumenta daļā „Reģiona telpiskās struktūras apraksts”. Latgales reģiona vides kvalitāte nav viendabīga – nozīmīgākās vides riska teritorijas ir Rēzeknes un Daugavpils kravu pārkraušanas stacijas, Lat Ros Trans naftas vads, piesārņojuma pārrobežu pārnese pa Daugavu avāriju gadījumā Baltkrievijā, gruntsūdens piesārņojums no lielākām vēsturiski piesārņotām vietām. Gaisa un ūdens piesārņojums būtisks ir lielākajās pilsētās- Daugavpilī, Rēzeknē, Balvos, Ludzā, Līvānos. Ir paredzams, ka vislielākie ieguldījumi vides aizsardzībā joprojām nepieciešami lielākajās reģiona pilsētās. Otrs problēmu loks ir virszemes ūdeņu - Latgales ezeru pastiprināta eitrofikācija. Šobrīd pieejamie monitoringa un izpētes dati ir nepietiekami, lai precīzi noteiktu nepieciešamās rīcības, tādas tiks iekļautas Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā.
Izvērtējot esošās tendences dabas resursu izmantošanā, var prognozēt, ka tuvāko 20 gadu laikā Latgalei ir vislabākās izredzes realizēt Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, ar nosacījumu, ka Latgales reģiona plānojumā izvirzītie attīstības mērķi tiek realizēti īstenojot konkrētus attīstības projektus valsts un vietējo pašvaldību līmenī un valsts turpina finansiāli atbalstīt pašvaldības vides infrastruktūras projektu ieviešanā.
1.1.Dabas resursi
Pēc valsts prognozes, ja derīgo izrakteņu ieguve saglabāsies 2003. gada līmenī, ir aplēsts, ka izpētīto būvmateriālu izejvielu krājums saimnieciskajā apritē esošajās atradnēs pietiks sekojošam laika periodam (Resursu patēriņa novērtējums, VĢMA, 2004):
ģipšakmens – 50 gadiem;
smilts – 100 gadiem;
smilts-grants maisījums – 200 gadiem;
dolomīts – 210 gadiem;
māls – 1130 gadiem;
kaļķakmens – 1310 gadiem.…