Gaiss ir dabiska vide, ārpus tās cilvēka organisma fizioloģiskā darbība nav iespējama.
Bez barības cilvēks var izturēt vairāk kā mēnesi, bez ūdens- apmēram nedēļu, bet bez gaisa- tikai dažas minūtes. Organisma dzīves norises ietekmē gaisa fizikālās īpašības, ķīmiskais sastāvas, radiācija.
Pie gaisa fizikālām īpašībām pieder mitrums, kustība un spiediens. Atmosfēras gaisa fizikālās īpašības ir ļoti mainīgas, cilvēkam gaisa fizikālo īpašību izmaiņas rada reflektoriskas dabas piemērošanās reakcijas, lai saglabātu normālu to, vielu maiņas līmeni, orgānu funkcijas.
Gaisa to. Starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi pastāvīgi notiek siltuma apmaiņa . Ja apkārtējās vides to stipri pazeminās, tad pazeminās arī ādas to, it sevišķi perifērajās daļās- plaukstās, pēdās, degunā, ausīs. Cilvēka organismā pastāv līdzsvars starp siltumradi un siltumatdevi. Tas ļauj piemēroties ārējās vides to svārstībām. Cilvēka organismam vislabākā ir tāda gaisa to, pie kuras siltumrade un siltumatdeve ir vismazākās. Šo to intervālu sauc par siltuma indiferento zonu (cilvēkam ne karsts, ne auksts). Tas ir diapazons no +15o līdz +25o C. Ja ārējās vides to noslīd zem +15o, organisms atdziest. Lai tas nenotiktu, organismā paātrinās vielu maiņas procesi, līdz ar to pieaug siltuma ražošana. Ja gaisa to paaugstinās, tad novēro siltuma ražošanas līmeņa samazināšanos.
Par optimālo to uzskata tādu gaisa to, kura rada patīkamu sajūtu. Ja cilvēks atrodas relatīvā miera stāvoklī, optimālā to ir +18o līdz +20o C. Strādājot fizisku darbu, optimālā to ir zemāka (+15o -+18o C vai pat +12o C).…